www.putni.lv

Pielikums par sugām D un E kategorijās

Latvijas putnu sarakstu veido sugas A, B un C kategorijas. Zemāk uzskaitītas tās sugas, kuras nav iekļautas Lavijas putnu sarakstā sakarā ar šaubām par to ieceļošanas dabisko veidu vai šaubām, ka populācija spēj izdzīvot bez cilvēka atbalsta.

D kategorija

Kalnu zoss Anser indicus

Latvijā pieci novērojumi. Statuss varbūt atbilst C kategorijai, jo ligzdo vismaz Vācijā, Beļģijā un Holandē (šeit 100 pāri 2008. gadā). Eiropa kopējā populācija 2000-šo gadu sākumā vērtēta ap 140-190 pāriem (Reeber 2015). Šobrīd nav iespējams pārliecinoši pierādīt vai Latvijā novērotie putni ir no Eiropā dabā ligzdojošām populācijām vai arī izbēguši no nebrīves tāpēc suga iekļauta D kategorijā.

1. Ventspils, 1998, 29-Mai, 2-N kopā ar citām Anser zosīm. M.Strazds (Celmiņš, Baumanis 2000). ®
2. Mērsrags, Ta, 1999, 23-Mai, 3 raga liedagā. A.Celmiņš u.c. (Celmiņš, Baumanis 2000). ®
3. Zvejniekciems, Ri, 2006, 8-Okt, 1 lidojumā kopā ar 7 baltpieres zosīm A.albifrons. Ļoti gaiša un manāmi lielāka par baltpieres zosīm, saskatīta ļoti tumša svītra

virzienā no acs pāri kakla aizmugurei (noteikta kā 1g jaunais putns). A.Kuročkins.

4. Ādažu-Carnikavas lauki, Ri, 2011, 3-Apr, 1 kopā ar citām Anser zosīm. N.Zeidaks.
5. Svētes lauki, Jl, 2017, 4-Mar, 1 kopā ar citām Anser zosīm un gulbjiem. I.Volkova (Dabasdati).

Kalnu zoss Anser indicus. Mērsrags, 23-Mai-1999. © Adrian Aebischer.

Sniega zoss Anser caerulescens

Četri novērojumi (visi ziņotie neatkarīgi no ticamības pakāpes) (Vīksne u.c. 1985; Baumanis, Mednis 1985; Baumanis, Celmiņš 1995; OFK nepubl. materiāli).

1. Salaspils, Rīgas HES, 1984, 29-31-Aug, 5 ad (pēdējā dienā tikai 2 īpatņi). J.Vīksne, I.Druvietis, M.Janaus. ®
2. Ķekavas pagasts, Ri, 1994, 20-Mai, 5. A.Platais.
3. Svētes lejtece, Jl, 2003, 4-Apr, 1 nepieaudzis putns (2g) gaišā morfa, redzēta arī 5-Apr. V.Vintulis, O.Keišs. Pēc dažu ekspertu domām šis putns drīzāk bija albīna

meža pīle Anas plathyrhynchos, par ko iespējams liecina zosij netipiskā uzvedība - iebrida garā zālē ceļa arumu malā un vairs netika redzēta.

4. Užavas lejtece, Ve, 2011, 16-18-Apr, 2 ad (gaišā morfa) kopā ar baltvaigu un baltpieres zosīm. Gredzenu uz kājām nav. A.Klepers, N.Walker, J.Mundt, E.Mundt,

G.Gailis u.c.

Sniega zosis Anser caerulescens. Užavas lejtece, 17-Apr-2011. © Kārlis Millers.

Bafina zoss Branta hutchinsii hutchinsii

1. Sātiņi, Sa, 2017, 20-24-Sep, 1 fotografēta. K.Millers u.c. Domājams pasuga hutchinsii pēc pazīmēm - stāva piere, plakanīga galvas virsa ar nelielu paaugstinājumu

aizmugurē un knābis pie pamatnes visai zems / tievs. Krūtis tomēr tumšākas nekā vairumam hutchinsii, lai gan variāciju robežās (Mlodinow et al. 2008).
bkm

Bafina zoss Branta hutchinsii hutchinsii. Sātiņi, Saldus novads, 24-Sep-2017, kopā ar meža zosīm Anser anser. © Māris Jaunzemis.

Parastais fazāns Phasianus colchicus

Pēdējais zināmais introducēšanas mēģinājums veikts 1981. gadā (ziņu avots jāprecizē). Lai arī kādu laiku izlaistie putni dabā ligzdoja, pastāvīga ligzdojoša populācija tolaik neizveidojās. Klimats (regulāras bargās ziemas) un dabiskie ienaidnieki - galvenie iemesli, kas liedz fazānam sekmīgi ieviesties Latvijā. Vismaz līdz pēdējam laikam, tā spēja izdzīvot bez cilvēku atbalsta ir apšaubāma. Līdz ar to nav pamata fazāna iekļaušanai Latvijas putnu sugu sarakstā. Pēc nepārbaudītas informācijas Latvijā varētu būt vismaz viena vai vairākas privātas saimniecības, kur fazāni tiek audzēti medībām vai vienkārši vaļaspriekam. Šādu vietu apkārtnē iespējams uzturas izbēguši īpatņi, kuri var ligzdot brīvībā. Tiesa, šādi gadījumi vismaz XXI gs. nav zināmi. Zemāk ir minēti zināmie novērojumi kopš 2005. gada.

Dundaga, Ta, 2005, 21-Mai, 1 novērots pie mājām "Ausekļi". M.Purmalis, V.Purmale.
Užava, Ve, 2008, 9-Jūn, 1 M Užavas lejteces pļavās. R.Rekmanis.
Sējas novads, Ri, 2008, 30-Dec, 1 T fotografēts NE pusē no Ādažu poligona, tuvu Saulkrastu-Raganas ceļam. E.Račinskis, D.Drazdovskis.
Liepāja, 2009, 5-Nov, 1 T novērots Zirgu salā. E.Lediņš, G.Grandāns, A.Kalvāns.
Garkalne, Ri, 2012, maijs/jūnijs, divas reizes dzirdēta balss. E.Račinskis.
Berģi, Ri, 2012, 19-Jūn, 1 T fotografēts. A.Vilciņš.
Garkalne, Ri, 2012, 14-Jūl, 1 T fotografēts, melanistisks īpatnis. E.Lediņš.
Carnikava, Ri, 2015, 13-Feb, 1 T fotografēts. Bija piemājas dārzā, aizlidoja uz meža pusi. V.Alksnitis (Dabasdati).
Vestienas pagasts, Ma, 2015, 6-Mai, 1 T pie "Seskiem". V.Karulis (Dabasdati).
Līdēre, Ma, 2015, 10-Okt, 1 T fotografēts (ap 10 km no Vestienas vietas). J.Skrinda.
Lielsesavas mežs, Jl, 2016, 3-Apr, 1 T fotografēts. E.Laucis (Dabasdati).
Kleisti, Rp, 2016, 11-Apr, 1 M fotografēta Kleistu ielā starp Rātsupītes un Mārtiņa Peniķa ielām. O.Miziņenko.
Liezēres pagasts, Ma, 2016, 3-Jūn, 1 M fotografēta. M.Kalniņš (Dabasdati).
Pāvilosta, Lp, 2016, 1-Okt, 1 T. I.Deņisovs (Dabasdati).

Parastais fazāns Phasianus colchicus. Garkalnes novads, 14-Jūl-2012, attēlā T, melanistisks īpatnis. © Edgars Lediņš.
bkmphacol02

Parastais fazāns Phasianus colchicus. Kleisti, Rīga, 11-Apr-2016, attēlā M. © Oļegs Miziņenko.

Sārtais flamingo Phoenicopterus roseus

Trīs novērojumi XX gs. un viens sens novērojums 1838. gadā, kad viens īpatnis nošauts Rīgas apkārtnē (Seidlitz 1861). Senais novērojums šeit nav iekļauts kopējā uzskaitījumā, jo G.Zeidlica darbā flamingo pievienots tikai kā "Anmerk" (piezīme), atšķirībā no citām sugām, kuras uzskaitītas numurētā secībā. Iespējams, ka G.Zeidlicam bija šaubas par novērojuma ticamību, kā to atzīmē arī E.Tauriņš (1983).

1. Bērzciems - Mērsrags, Tu/Ta, 1969, 12-Jūl - Sep-beigas, 1 novērots jūrmalā (Baltvilks 1972).
2. Aizkraukle, 1982, 14-Apr, 1 (Eglītis, Kaktiņa 1983).
3. Vaiņode, Lp, 1984, 2-Apr, 1 lidojumā. T.Ķeris. ®

Resnknābja kaira Uria lomvia

Vienīgās ziņas par iespējamu resnknābja kairas ieceļošanu Latvijā attiecas uz XX gs. sākumu, kad divi eksemplāri iegādāti Rīgas tirgū (Stoll 1904). Lai arī iegūšanas vieta nav droši zināma, balstoties uz šiem atradumiem resnknbāja kaira tika atzīta piederīga Latvijas savvaļas putnu sugu sarakstam līdz pat XX gs. beigām (Grosse, Transehe 1929; Тауриньш 1983). Tomēr vēlāk, apzinoties izcelsmes neskaidrību, resnknābja kaira pārcelta uz D kategoriju (Baumanis, Celmiņš 1995).

1. 1902, Dec beigas, 1 nopirkta Rīgas tirgū. F.Štolls.
2. 1903, 11-Jan, 1 nopirkta Rīgas tirgū. F.Štolls

Literatūras kopija (107. lpp. no Stoll F.E. 1904. Ornithologische Notizen. Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga 47: 77-107.)

E kategorija

Melnais gulbis Cygnus atratus

1. Engures ezers, Tu, 1958, 25-29-Okt, 1 uzturējās ezerā pie Lielrovas. Ģ.Kasparsons.
2. Bērzciems, 1978, decembris. J.Lipsbergs. Iespējams tas pats putns novērots Liepājas ostā 1979. gada janvārī (25-Jan saņemta informācija no laikraksta

"Советская Латвия", domājams bija publicēts ar foto). Novērotājs nav zināms.

3. Virgas lanka, Lp, pirms/vai 2000. gadā. T.Ķeris (datums jāprecizē; ievietots balstoties uz interviju ar novērotāju, kas publicēta laikrakstā "Kurzemes vārds"

2000. gada 23. maijā.

4. Sedas purvs, Vk, 2002, maija vidus. 1 uzturējās purvā aptuveni nedēļu. J.Ence u.c.
5. Liepājas / Kuldīgas rajoni, 2008, aprīļa beigas / maija sākums - 27-Mai, 1 īpatnis vairākās vietās Kurzemes dienvidrietumos (domājams viens un tas pats putns):

aptuveni nedēļu uzturējās dīķi pie "Zāģeru lankām" Priekules pag., Lp 5-Mai (pēdējais novērošanas datums). I.Krūza; uz lauka pie Rīgas Zoodārza filiāles "Cīruļi" Kalvenes pagastā, Lp 7-Mai. A.Gulbis, L.Ronis u.c.; Liepājas ez. ziemeļu galā pie Golodova dambja 9-Mai. F.Slišāns; Skrundas centrālajos dīķos, Ku 27-Mai. A.Zalcmanis, ziņo D.Boiko.

6. Užavas lejtece, Ve, 2009, 22-Mar, 1 barā kopā ar 4 meža zosīm, 8 Kanādas zosīm un ap 20 ziemeļu gulbjiem. K.Millers; acīmredzot tas pats putns nofotografēts

3-Apr-2009 pie Zūrām, Ve. S.Reiniks (Dabasdati).

Bafina zoss Branta hutchinsii (minima un pasuga nenoteikta)

1. Dviete, Da, 2012, 27-Apr, 1 fotografēta. E.Račinskis, D.Drazdovskis. Pēc izteikti tumšajām krūtīm, apaļās galvas formas un samērā īsā, trīsstūrīgā knābja varētu

būt pasuga minima. Pēc izmēriem minima ir vismazākā Bafina zoss pasuga, reizēm pat samērojama meža pīli Anas plathyrynchos (Mlodinow et al. 2008). Putns attēlā zemāk izmēros tomēr daudz neatpaliek no baltpieres zosīm.

2. Iecavas karjeri, Ba, 2016, 4-Mai, 1 fotografēta. E.Smislovs, V.Smislovs. Pēc iegūtā attēla pasuga nav nosakāma.
bkm

Bafina zoss Branta hutchinsii minima(?). Dviete, Ilūkstes novads, 27-Apr-2012, kopā ar baltpieres zosīm Anser albifrons. © Edmunds Račinskis.
bkm

Bafina zoss Branta hutchinsii. Iecavas karjeri, 4-Mai-2016, kopā ar Anser zosīm, attēlā g.k. tundras sējas zosis A.fabalis rossicus. © Edgars Smislovs.

Ēģiptes zoss Alopochen aegyptiaca

Latvijā divi novērojumi. Statuss varbūt atbilst C kategorijai, jo patstāvīgi ligzdo dabā Rietumeiropā. Īpaši izplatīta Holandē, kur pēc 2010. gada datiem ligzdo vairāk kā 10 tūkstoši pāru (straujš pieaugums kopš 1967. gada, kad konstatēta pirmā ligzdošana). Visā ziemeļrietumu Eiropā (Holande, Beļģija, Vācija, Lielbritānija, Francija un Dānija) 2010. gadā ligzdoja vismaz 26 tūkstoši pāru (Gyimesi, Lensink 2012).

1. Rīgas HES ūdenskrātuve, 2015, 27-Jūn, 2 ūdenskrātuves dienvidu malā. L.Vanaga (Dabasdati ar foto).
2. Kuklišķu ciems, Da, 2015, no 31-Jūl - līdz 8-Sep (ieskaitot), 1 dīķī pie "Lazdiņiem" (gredzenu uz kājām nav). R.Lazdāns (Dabasdati). Video

Ēģiptes zoss Alopochen aegyptiaca. Kuklišķu ciems, Kalupes pagasts, Daugavpils novads, 31-Jūl-2015 (datums, kad pirmo reizi novērota, foto varbūt
nedaudz vēlāk). © Reinis Lazdāns.

Mandarīnpīle Aix galericulata

Atsevišķi putni regulāri tiek novēroti Rīgā. Domājams, ka izbēguši no Rīgas Zooloģiskā dārza. Uzskatījumā zemāk doti fragmentāri novērojumi neanalizējot sīkāk vai un cik putni novēroti atkārtoti. Ne visi ziņojumi uzskaitīti, jo daudzi atkārtojas vienā un tajā pašā vietā. Ārpus Rīgas brīvā dabā zināmi tikai daži novērojumi (Baumanis, Celmiņš 1995; Celmiņš, Baumanis 1998; OFK nepubl. materiāli).

Rīga, 1990, 16-Mai - 4-Okt, T Daugava pie Ķengaraga un stacijas kanālā. Ģ.Strazdiņš, V.Rēders. ®
Kaņieris, Tu, 1997, Jūl - Nov, 2 novērotas (T un M). J.Vīksne. ®
Smiltene, Vk, 2000, datums un skaits nav ziņots. A.Klepera vēstule ziņu grupai 1-Aug-2002.
Rīga, 2000, vismaz 8-9-Jūn, 1 T Ķengaragā. P.Strautiņš, H.Hofmanis.
Rīga, 2000, 2-Okt, pāris Rūpniecības ielas dīķī. E.Bojārs.
Rīga, 2000, 27-Okt - 6-Nov, pāris Šarlotes ielā pie 1. slimnīcas. D.Reinberga, A.Celmiņš.
Rīga, 2000, Nov, 2 TT un 1 M Viesturdārza dīķī. J.Smaļinskis, K.Funts.
Rīga, 2001, Jan-Feb, pāris pie Bioloģijas fakultātes. A.Celmiņš, M.Jaunzemis u.c.
Valgunes pagasts, Jl, 2001, 7-Apr, 1 T mežā Klīves grāvī kādus 2 km no tuvākajām mājām. A.Kalvāns.
Rīga, 2001, 12-Okt, 1 T pie Bioloģijas fakultātes. M.Kilups.
Rīga, 2002, 17-Jan, 1 T prāvā meža pīļu barā kanālā pie jūrskolas. K.Funts.
Rīga, 2002, 26-Aug, T dzenāja meža pīli pie Vides Valsts inspekcijas Viesturdārzā. Kalniņš.
Rīga, 2002, 16-Sep, pāris pie Bioloģijas fakultātes. E.Dzenis.
Rīga, 2002, 12-Dec, 1 T pie Anatomikuma. M.Strazds.
Rīga, 2003, 3-Sep, 1 T Viesturdārza dīķī; diezgan agresīvs pret meža pīlēm; turpat arī 5-Sep. K.Funts.
Rīga, 2003, 26-Okt, 1 dīķī pie 1. slimnīcas (dzimums nav norādīts). J.Ķirpītis.
Rīga, 2004, 1-23-Jan, 1 T pilsētas kanālā pie Bioloģijas fakultātes. A.Dimperāns.
Rīga, 2004, 11-Mar, 1 T Kronvalda parkā. J.Safronovs.
Rīga, 2005, 3-Jan, 1 T centra kanālā, Kronvalda parkā pie Bioloģijas fakultātes. K.Koļadina.
Rīga, 2005, 21-Mar, 1 T kanālmalā pie Pasaules tirdzniecības centra. K.Millers.
Dunduru pļavas, Tu, 2005, 17-Mai, 1 T tupēja mieta galā Slampes kanāla malā. J.Ķuze, M.Strazds.
Rīga, 2005, 10-11-Jūn, 1 T Ķengaragā kopā ar meža pīlēm (putns spalvu maiņā). R.Matrozis.
Rīga, 2005, 15-16-Okt, 1 T kanālā pie Kongresu nama. E.Jansons.
Rīga, 2005, oktobris-novembris, 1 T Nordeķu parka dīķī Iļģuciemā (ziņo R.Matrozis pēc publikācijas kādā žurnālā).
Rīga, 2005, 21-Dec, 1 T kanālā pie Kongresu nama. K.Millers.
Rīga, 2006, 13-Jan, 1 T centra kanālmalā (vieta precīzi nav ziņota). M.Dejus.
Rīga, 2006, 2-Mar, 1 T Kronvalda parkā, tuvāk Kronvalda bulvāra un Elizabetes ielas krustojumam. A.Ozoliņa.
Rīga, 2006, 2-Apr, 1 T Nordeķu parkā, Buļļu ielā iepretī LU kopmītnēm dīķīti kopā ar meža pīlem. I.Bērziņš.
Rīga, 2006, 5-Mai, 1 T Viestura dārza parka dīķī (iepretī namam Rūpniecības ielā 32B). I.Kadžule.
Rīga, 2006, 18-Mai, 1 pie Māras dīķa (dzimums nav ziņots). N.Lizbovskis, I.Dinsbergs.
Rīga, 2006, 7-Nov, 1 T centra kanālā, Kronvalda parkā pie Bioloģijas fakultātes. M.Ieviņš (Dabasdati); turpat 26-Dec un 23-Jan-2007. K.Funts.
Rīga, 2007, 20-Jan, 1 T Nordeķu parkā kopā ar meža pīlem. M.Kilups, K.Kilups.
Rīga, 2007, 27-28-Feb, 1 T parkā netālu no Pasaules tirdzniecības centra. E.Veckalne.
Kalsnavas pag., Ma, 2007, 2 TT pie kāda dīķa "Gulbiškās", no cilvēkiem īpaši nebaidījās, bet tuvāk par 10 m nelaida, aizlidoja (atsūtīts foto). B.Tidemane.
Ventspils, 2008, 22-Jan-9-Mar, 1 M pilsētas centrā Vidumgrāvja rajonā (bez gredzena). M.Jaunzemis, R.Rekmanis, V.Šteinbergs; turpat 2009, 18-Jan. M.Strazds u.c.;

2011, 4-Jan. M.Tīrums; 2012, 1-Jan, K.Vilks; 22-Jan. A.Mankus, J.Jansons; 22-Dec. K.Vilks; 2013, 2-Jan. U.Piterāns, R.Rekmanis, K.Vilks, M.Briedis.

Valmiera, 2008, 29-Dec, 1 T uz Rātes upītes esošajā "Dzirnavu ezerā", turpat un iespējams citās vietās Valmierā līdz vismaz 27-Feb-2009. J.Krasovskis u.c. Vēlāk

noskaidrots, ka putns izbēdzis no Smiltenes kolekcijas. Uz kājas bija gredzens DB562577, kas uzlikts iegādes vietā Maskavā (Dabasdati).

Vangaži, Ri, 2009, 1 T kopš 9-Jan un vismaz līdz 13-Jan. K.Rosicka; 1 T Vangažu ez. 14-Apr-2009. I.Miķelsons.
Liepāja, 2012, no 3-Okt līdz vismaz 16-Okt, 1 T Vaiņodes ielas dīķī. "Kurzemes Vārds" (D.Beltas sniegtā informācija), S.Bērziņa.
Liepāja, 2014, 20-Apr, 2 TT. A.Niedoliņa (Dabasdati).
Ķīsezers, Rp, 2014, 19-Mai, 1 T ezerā pie Mežaparka (ar gaišu plastmasas savilcēju ap kreiso kāju). I.Deņisovs (Dabasdati); turpat 27-Nov. I.Deņisovs.
Zebrus ezers, Do, 2014, 9-Sep, 2 TT. T.Endziņš (Dabasdati).
Naukšēni, Vm, 2017, 22-Apr, 2 TT fotografēti. J.Rullis.
Rīga, 2017, 8-18-Jūl, 1 M Ķengaragā. R.Matrozis, E.Smislovs, V.Smislovs (Dabasdati).
Ogre, 2017, 26-Aug, 1 M (nevar izslēgt, ka tas pats putns, kas Ķengaragā jūlijā). R.Matrozis (Dabasdati).
Ogre, 2017, 1-Okt, 1 T. M.Magone (Dabasdati).

Mandarīnpīle Aix galericulata. Rīgas centra kanālmalā pie Pasaules tirdzniecības centra, 21-Mar-2005, attēlā T. © Kārlis Millers.
bkm

Mandarīnpīle Aix galericulata. Liepāja, 16-Okt-2012, attēlā T. © Selga Bērziņa.
bkm

Mandarīnpīle Aix galericulata. Ventspils, 22-Jan-2012, attēlā M. © Ainars Mankus.
bkm

Mandarīnpīle Aix galericulata. Ventspils, 22-Jan-2012, attēlā M. © Jānis Jansons.
bkm

Mandarīnpīle Aix galericulata. Ķengarags, Rīga, 18-Jūl-2017, attēlā M. © Edgars Smislovs.

Koku pīle Aix sponsa

Astoņi novērojumi (Baumanis, Celmiņš 1995, OFK nepubl. materiāli).

1. Doles sala, Ri, 1993, 16-Apr, T. R.Matrozis. ®
2. Silakrogs, Ri, 2001, aprīļa vidus, 1 T uzfilmējusi Vides filmu studija. Ziņo U.Cekulis.
3. Rideļi, Tu, 2001, no aprīļa vidus līdz vismaz 7-Mai, 1 (dzimums nav ziņots, iespējams T) fotografēta. J.Vīksne.
4. Liepāja, 2004, vismaz no 8-Apr līdz 26-Okt, 1 T Zvejnieku alejas dīķī. K.Millers, V.Roze, G.Grandāns u.c.
5. Ventspils, 2005, vismaz periodā 6-13-Nov, 1 T Vidumgrāvī. J.Gorobecs, M.Jaunzemis.
6. Turaidas apkārtne, Ri, 2010, 10-Jūl, 1 T nofotografēts Gaujā 1-2 km augšpus Turaidas. I.Ieviņa (ziņo V.Pranks).
7. Salacgrīva, Lm, 2012, 28-Apr, 2 TT Salacas upē. J.Lipsbergs.
8. Bauska, 2012, 8-9-Dec, 1 M Mūsā starp tiltiem. E.Laucis (Dabasdati).

Koku pīle Aix sponsa. Liepāja, 16-Okt-2004, attēlā T. © Kārlis Millers.

Baltvaigu garkaklis Anas bahamensis

Viens novērojums pavasara migrācijā jūrā pie Papes.

1. Pape, Lp, 2015, 26-Apr, 1-N kopā ar 4 pelēkajām pīlēm A.strepera. A.Kuročkins, E.Smislovs, V.Smislovs.

Baltvaigu garkaklis Anas bahamensis. Pape, Rucavas novads, 26-Apr-2015, kopā ar pelēko pīli A.strepera (labajā pusē). © Aleksejs Kuročkins.

Raibais grifs Gyps rueppellii

Viens novērojums. Putns ar gredzeniem un siksnām uz kājām vismaz 3 dienas uzturējās Vārves pagastā pie mājām "Lauri". Nosēdās uz mājas jumta un vēlāk tika barots ar zivīm, ko novērotāji samakšķerēja dīķī.

1. Vārves pagasts, Ve, 2011, 24-26-Apr, 1. A.Veitas u.c.

Raibais grifs Gyps rueppellii. Vārves pagasts, 24-Apr-2011. © Ainars Veitas.

Dienvidu karakara Caracara plancus

Viens novērojums. Dienvidmerikas putns, kura ieceļošana Eiropā no dabiskā areāla praktiski nav ticama. Lai arī sugas piederība pēc iegūtajiem attēliem nav pārliecinoša (līdzīga ir ziemeļu karakara Caracara cheriway), pieļaujams, ka novērotais putns ir dienvidu karakara, jo pagājušajā ziemā (janvārī - februārī) viens šīs sugas īpatnis uzturējās Ēlandes salā Zviedrijā. Acīmredzot šis pats putns šķērsojis Baltijas jūru līdz sasniedzis Kolkasragu (attēli no Zviedrijas). Domājams, ka tas pats putns ieceļojis Zviedrijā no Dānijas jau 2009. gada maijā (ziņas Skānes Ornitoloģijas biedrības interneta arhīvā par 2009. gada novembri).

1. Kolka, Ta, 2011, 3-Apr, 1 lidojumā virs ciema (attēlos). R.Rekmanis, G.Grandāns.

Dienvidu karakara Caracara plancus. Kolka, 3-Apr-2011. © Gaidis Grandāns.

Rudgalvas piekūns Falco biarmicus

Viens novērojums - jaunais putns noķerts Liepājas ostā ar Polijas piekūnu audzētāja gredzenu.

1. Liepāja, 2001, rudens, 1 jaunais putns (1g) noķerts. Eksemplārs Rīgas Zooloģiskajā dārzā.

Rudgalvas piekūns Falco biarmicus feldeggii. 2001. gada rudenī noķertais īpatnis (fotografēts Rīgas Zooloģiskajā dārzā 7-Jan-2002). © Agris Celmiņš.

Rudgalvas piekūns Falco biarmicus feldeggii. Tas pats putns fotografēts Rīgas Zooloģiskajā dārzā 24-Nov-2014 (13 gadu vecumā). © Igors Deņisovs.

Jāatzīme vēl kāds varbūtējs rudgalvas piekūna novērojums. Iespējams viens šīs sugas īpatnis aizlidoja WNW virzienā jūrā pie Kolkasraga 2004. gada 2. oktobrī (K.Millers, V.Roze). Sugas piederība novērošanas brīdī nav noteikta. Noteikšana retrospektīva pēc tā, ka iespējams tas pats piekūns novērots 4. oktobrī Ēlandes salā pielidojam virs jūras no Gotlandes puses (T.Berger, S.Martinsson). Novērojums nekvalificējas Latvijas putnu sugu sarakstam gan pēc tā, ka noteikšana nav veikta uz vietas (nav perfekti pierādīta), gan pēc tā, ka novērojums drīzāk būtu iedalāms D kategorijā sakarā ar to, ka šīs sugas piekūni mēdz izbēgt piekūnu audzētājiem Eiropā, par ko liecina arī augstāk minētais novērojums 2001. gadā Liepājā.

Literatūra un internets

Baltvilks J. 1972. Flamingo (Phoenicopterus ruber L.) - jauna suga Latvijas faunā. Zool. muzeja raksti 9: 75-77. Baumanis J. Celmiņš A. 1995. Latvijas Ornitofaunistikas komisijas pārskats par 1993.-1994.g. - Putni dabā 5, 2: 71-81. Baumanis J., Mednis A. 1985. Latvijas ornitofaunistikas komisijas darbības pārskats (1978-1984). - Retie augu un dzīvnieki: 38-44. Celmiņš A., Baumanis J. 1998. Pārskats par retiem putniem Latvijā 1996.-97.gg. - Putni dabā 8, 2: 1-10. Celmiņš A., Baumanis J. 2000. Pārskats par retiem putniem Latvijā 1998.-99.gg. - Putni dabā 10, 3: 12-21. Eglītis V., Kaktiņa Dz. 1983. Flamings - Phoenicopterus ruber L. - pirmoreiz Daugavā pie Stučkas. - Retie augi un dzīvnieki: 53-55. Grosse A., Transehe N. 1929. Verzeichnis der Wirbeltietre des Ostbaltischen Gebietes. - Arbeiten Naturf.-Ver. Riga. 18: 1-75. Gyimesi A., Lensink R. 2012. Egyptian Goose Alopochen aegyptiaca: an introduced species spreading in and from the Netherlands. Wildfowl 62: 126–143. Mlodinow S.G., Springer P.F., Deuel B., Semo L.S., Leukering T., Schonewald T.D., Tweit W., Barry J.H. 2008. Distribution and Identification of Cackling Goose (Branta hutchinsii) Subspecies. North American Birds 62, 3: 344-360. Reeber S. 2015. Wildfowl of Europe, Asia and North America. Helm. London. Seidlitz G. 1861. Verzeichnis der Säugetiere, Vögel, Reptilien und Amphibien der Ostseeprovinzen, mit Bezugnahme auf die Sammlung der Naturforscher-Gesellschaft zu Dorpat. Sitzungsberichte der Naturforscher-Gesellschaft zu Dorpat in den Jahren 1853-1860. Dorpat 367-411. Stoll F.E. 1904. Ornithologische Notizen. Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga 47: 77-107. Vīksne J., Druvietis I., Janaus M. 1985. Sniega zoss - Anser caerulescens L. - pirmais sastapšanas gadījums Latvijā. Retie augi un dzīvnieki: 49-51. Тауриньш Э. 1983. Птицы Латвии - Территориальное размещение и численность. Под. ред. Я.Виксне, Рига, 29-30, 113-114.

Labots 04 Oct 2017

xxxxxxxx