|
|
|
|
|||||||||||||||||
|
Pielikums par sugām D un E kategorijās |
|||||||||||||||||||
|
Latvijas putnu sarakstu veido sugas A, B un C kategorijas. Zemāk uzskaitītas tās sugas, kuras nav iekļautas Lavijas putnu sarakstā sakarā ar šaubām par to ieceļošanas dabisko veidu vai šaubām, ka populācija spēj izdzīvot bez cilvēka atbalsta. |
|||||||||||||||||||
|
D kategorija |
|||||||||||||||||||
|
Kalnu zoss Anser indicus Četri novērojumi. Statuss varbūt atbilst kategorijai C, jo ligzdojusi vai ligzdo Vācijā, Čehijā, Holandē, Beļģijā un Norvēģijā (Christensen 1997, Beaman, Madge 1998), tomēr šobrīd to nav iespējams pārliecinoši pierādīt, tāpēc suga iekļauta D kategorijā. 1. Ventspils, 1998, 29-Mai, 2-N kopā ar citām Anser zosīm. M.Strazds
(Celmiņš, Baumanis 2000). ®
Sniega zoss Anser caerulescens Četri novērojumi (visi ziņotie neatkarīgi no ticamības pakāpes) (Vīksne u.c. 1985; Baumanis, Mednis 1985; Baumanis, Celmiņš 1995; OFK nepubl. materiāli). 1. Salaspils, Rīgas HES,
1984, 29-31-Aug, 5 ad (pēdējā dienā tikai 2 īpatņi). J.Vīksne,
I.Druvietis, M.Janaus. ®
Parastais fazāns Phasianus colchicus Pēdējais zināmais introducēšanas mēģinājums veikts 1981. gadā (ziņu avots jāprecizē). Lai arī kādu laiku izlaistie putni dabā ligzdoja, pastāvīga ligzdojoša populācija tolaik neizveidojās. Klimats (regulāras bargās ziemas) un dabiskie ienaidnieki - galvenie iemesli, kas liedz fazānam sekmīgi ieviesties Latvijā. Vismaz līdz pēdējam laikam, tā spēja izdzīvot bez cilvēku atbalsta ir apšaubāma. Līdz ar to nav pamata fazāna iekļaušanai Latvijas putnu sugu sarakstā. Pēc nepārbaudītas informācijas Latvijā varētu būt vismaz viena vai vairākas privātas saimniecības, kur fazāni tiek audzēti medībām vai vienkārši vaļaspriekam. Šādu vietu apkārtnē iespējams uzturas izbēguši īpatņi, kuri var ligzdot brīvībā. Tiesa, šādi gadījumi vismaz XXI gs. nav zināmi. Zemāk ir minēti daži zināmie novērojumi kopš 2005. gada. Dundaga, Ta, 2005,
21-Mai, 1 novērots pie mājām "Ausekļi". M.Purmalis, V.Purmale.
Parastais fazāns Phasianus colchicus. Garkalnes novads, 14-Jūl-2012, attēlā T, melanistisks īpatnis. © Edgars Lediņš. Sārtais flamingo Phoenicopterus roseus Trīs novērojumi (Baumanis, Mednis 1985; Baumanis, Celmiņš 1995). 1. Mērsrags, Ta - Bērzciems,
Tu, 1969, 12-Jūl - Sep-beigas, 1 jūrmalā (Baltvilks 1972). Resnknābja kaira Uria lomvia Vienīgās ziņas par iespējamu resnknābja kairas ieceļošanu Latvijā attiecas uz XX gs. sākumu, kad divi eksemplāri iegādāti Rīgas tirgū (Stoll 1904). Lai arī iegūšanas vieta nav droši zināma, balstoties uz šiem atradumiem resnknbāja kaira tika atzīta piederīga Latvijas savvaļas putnu sugu sarakstam līdz pat XX gs. beigām (Grosse, Transehe 1929; Тауриньш 1983). Tomēr vēlāk, apzinoties izcelsmes neskaidrību, resnknābja kaira pārcelta uz D kategoriju (Baumanis, Celmiņš 1995). 1.
1902, Dec beigas, 1 nopirkta Rīgas tirgū. F.Štolls.
Literatūras kopija (107. lpp. no Stoll F.E. 1904. Ornithologische Notizen. Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga 47: 77-107.)
|
|||||||||||||||||||
|
Melnais gulbis Cygnus atratus 1. Bērzciems, 1978,
decembris. J.Lipsbergs. Iespējams tas pats putns novērots Liepājas ostā
1979. gada janvārī (25-Jan saņemta informācija no laikraksta
"Советская Латвия", domājams bija publicēts ar foto). Novērotājs nav
zināms. Bafina zoss Branta hutchinsii 1. Dviete, 2012, 27-Apr, 1. E.Račinskis, D.Drazdovskis.
Bafina zoss Branta hutchinsii. Dviete, Ilūkstes novads, 27-Apr-2012, kopā ar baltpieres zosīm Anser albifrons. © Edmunds Račinskis. Mandarīnpīle Aix galericulata Atsevišķi putni regulāri tiek novēroti Rīgā. Domājams, ka izbēguši no Rīgas Zooloģiskā dārza. Uzskatījumā zemāk doti fragmentāri novērojumi neanalizējot sīkāk vai un cik putni novēroti atkārtoti. Ne visi ziņojumi uzskaitīti, jo daudzi atkārtojas vienā un tajā pašā vietā. Ārpus Rīgas brīvā dabā zināmi tikai daži novērojumi (Baumanis, Celmiņš 1995; Celmiņš, Baumanis 1998; OFK nepubl. materiāli).
Rīga,
1990, 16-Mai - 4-Okt, T Daugava pie Ķengaraga un stacijas kanālā.
Ģ.Strazdiņš, V.Rēders. ®
Koku pīle Aix sponsa Septiņi novērojumi (Baumanis, Celmiņš 1995, OFK nepubl. materiāli).
1. Doles sala, Ri,
1993, 16-Apr, T. R.Matrozis. ®
Raibais grifs Gyps rueppellii Viens novērojums. Putns ar gredzeniem un siksnām uz kājām vismaz 3 dienas uzturējās Vārves pagastā pie mājām "Lauri". Nosēdās uz mājas jumta un vēlāk tika barots ar zivīm, ko novērotāji samakšķerēja dīķī. 1. Vārves pagasts, Ve, 2011, 24-26-Apr, 1. A.Veitas u.c.
Dienvidu karakara Caracara plancus Viens novērojums. Dienvidmerikas putns, kura ieceļošana Eiropā no dabiskā areāla praktiski nav ticama. Lai arī sugas piederība pēc iegūtajiem attēliem nav pārliecinoša (līdzīga ir ziemeļu karakara Caracara cheriway), pieļaujams, ka novērotais putns ir dienvidu karakara, jo pagājušajā ziemā (janvārī - februārī) viens šīs sugas īpatnis uzturējās Ēlandes salā Zviedrijā. Acīmredzot šis pats putns šķērsojis Baltijas jūru līdz sasniedzis Kolkasragu (attēli no Zviedrijas). Domājams, ka tas pats putns ieceļojis Zviedrijā no Dānijas jau 2009. gada maijā (ziņas Skānes Ornitoloģijas biedrības interneta arhīvā par 2009. gada novembri). 1. Kolka, Ta, 2011, 3-Apr, 1 lidojumā virs ciema (attēlos). R.Rekmanis, G.Grandāns.
Rudgalvas piekūns Falco biarmicus Viens novērojums - jaunais putns noķerts Liepājas ostā ar Polijas piekūnu audzētāja gredzenu. 1. Liepāja, 2001, rudens, 1 jaunais noķerts. Eksemplārs Rīgas Zooloģiskajā dārzā.
Jāatzīme vēl kāds varbūtējs rudgalvas piekūna novērojums. Iespējams viens šīs sugas īpatnis aizlidoja WNW virzienā jūrā pie Kolkasraga 2004. gada 2. oktobrī (K.Millers, V.Roze). Sugas piederība novērošanas brīdī nav noteikta. Noteikšana retrospektīva pēc tā, ka iespējams tas pats piekūns novērots 4. oktobrī Ēlandes salā pielidojam virs jūras no Gotlandes puses (T.Berger, S.Martinsson). Novērojums nekvalificējas Latvijas putnu sugu sarakstam gan pēc tā, ka noteikšana nav veikta uz vietas (nav perfekti pierādīta), gan pēc tā, ka novērojums drīzāk būtu iedalāms D kategorijā sakarā ar to, ka šīs sugas piekūni mēdz izbēgt piekūnu audzētājiem Eiropā, par ko liecina arī augstāk minētais novērojums 2001. gadā Liepājā. |
|||||||||||||||||||
|
Literatūra un internets |
|||||||||||||||||||
|
Baltvilks J. 1972. Flamingo (Phoenicopterus
ruber L.) - jauna suga Latvijas faunā. Zool. muzeja raksti 9: 75-77. Baumanis J. Celmiņš A. 1995.
Latvijas Ornitofaunistikas komisijas pārskats par 1993.-1994.g. - Putni
dabā 5, 2: 71-81. Baumanis J., Mednis A. 1985. Latvijas ornitofaunistikas komisijas darbības pārskats (1978-1984). - Retie augu
un dzīvnieki: 38-44. Beaman M., Madge S. 1998. The Handbook of Bird
Identification. Helm. London. Celmiņš A., Baumanis J. 1998. Pārskats par
retiem putniem Latvijā 1996.-97.gg. - Putni dabā 8, 2: 1-10. Celmiņš A., Baumanis J. 2000. Pārskats par retiem putniem
Latvijā 1998.-99.gg. - Putni dabā 10, 3: 12-21. Christensen R.
1997. Introduced and Escaped Breeding Birds of Northern Europe, 9th
version. Internet: http://home5.inet.tele.dk/rolfc. (šajā adresē lappuse
vairs nav pieejama).
|
|||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||
|
xxxxxxxx |
|||||||||||||||||||