![]() |
|
|||||||||||||||
|
Tievknābja kaira Uria aalge Norvēģu jūrā pie Lofotu salām, 1-Jūn-2008, pasuga hyperborea. © Valters Pranks. |
||
|
Latvijas putnu sugu sarakstā iekļauta tikai 1970-tajos gados, balstoties uz gredzenotu putnu atradumiem Latvijas piekrastē (Lipsbergs 1980). Domājams, ka sastopamība dažās turpmākajās desmitgadēs nav īpaši mainījusies. Tievknābja kaira nelielā skaitā uzturas Latvijas rietumu krasta ūdeņos, īpaši piekrastes dienvidu sektorā - posmā gar Liepājas rajonu, kur regulāri iet bojā zvejnieku tīklos. Savukārt Rīgas jūras līcī reta - pēdējo gadu piezvejā konstatēts tikai 1 īpatnis posmā Roja - Kolka (A.Stīpnieces informācija 2007.g. rudenī). Zināmi arī daži novērojumi Kolkasragā rudens migrācijās laikā. Garums: 38-41 cm, spārnu izpletums: 64-70 cm (Snow, Perrins 1998). |
||
|
||
|
Novērojumi vasaras
mēnešos |
||
|
Literatūra un internets |
||
|
BirdLife
International
Species factsheet: Uria aalge. Downloaded from
http://www.birdlife.org on
del Hoyo J., Elliott A., Sargatal J. (eds) 1996. Handbook of the Birds
of the World. Vol. 3. Hoatzin to Auks. Lynx Edicions. Barcelona.
|
||
|
Tievknābja kaira
Uria aalge. Jūrā pie Užavas, 30-Mar-2007, ziemas tērpā. Baltijas
jūrā sastopama nominālā pasuga. © Aleksejs Kuročkins. Tievknābja kaira
Uria aalge. Arbroath, Angus, Skotija, 3-Mai-2012. Skotijā
sastopama nominālā pasuga. ©
Oskars Šmeliņš. Tievknābja kairas
Uria aalge kolonijā Craigleith salā Skotijā, 30-Mai-2011.
Skotijā sastopama nominālā pasuga. © Igors Deņisovs. Tievknābja kaira
Uria aalge. Pie Bleiksøya salas kolonijas Norvēģijā, 1-Jūl-2012,
pasuga hyperborea. © Igors Deņisovs. Barā ir divas tievknābja kairas
Uria aalge (bara priekšgalā), pārējie ir lielie
alki Alca torda. Fotografēts no kuģa Irbes jūras šaurumā netālu
no
Irbes
Tievknābja kaira Uria aalge salīdzinājumā ar lielo alku Alca torda (pa labi) Craigleith salā Skotijā, 30-Mai-2011. © Igors Deņisovs. |
||
|