Ovišrags Salacgrīva-Vitrupe

Pape

Ievadlappuse
Teksts: Agris Celmiņš.
a.celmins@gmail.com
Papes ez. dienvidu gala tornis.
Autora foto 22-Mai-2000.

NOKĻŪŠANA. Pape atrodas Latvijas dienvidrietumos jūras krastā tikai kādus 10 km no Lietuvas robežas. Gaisa līnijā no Liepājas 40 km, pa ceļu - 55 km. Nokļūšana ar sabiedrisko transportu neērta. Ar autobusu no Liepājas var aizbraukt līdz Rucavai (Liepājas autoosta), bet no Rucavas uz Papi autobusi vairs nekursē. No Rīgas izdevīgi braukt ar autobusu Rīga - Klaipēda (Rīgas autoosta), bet arī šādā gadījumā atlikušais ceļš no Rucavas jāplāno paša spēkiem. Labāk tomēr braukt ar savu automašīnu, jo jārēķinās ar nakšņošanu un līdzi nepieciešams attiecīgs ekipējums un pārtikas krājumi. Braucot no Rīgas jāizvēlas autoceļi A9 (līdz Liepājai) un A11 (līdz Rucavai).

UZ VIETAS. Pēdējais ceļa posms ir Rucava - Pape. Par ierašanos Papē var uzskatīt to brīdi, kad izbraucot (izejot) no meža šķērsojat tiltu, un priekšā paveras Papes ezera dienvidaustrumu stūra pļavas un krūmāji. Ezers ir ļoti aizaudzis un pirmos ūdens klajumus ieraudzīsiet tikai pēc vairākiem kilometriem pašā ezera dienvidu galā. Šajā vietā ir uzbūvēts putnu tornis. Tas ir viegli pamanāms, jo atrodas netālu no ceļa labajā pusē (skat. karti un attēlu). Nevar solīt, ka torņa tuvumā vienmēr būs daudz putnu. Reizēm tik pat kā nav ko redzēt, bet tas atkarīgs no sezonas - pavasarī parasti labākas izredzes. Arī torņa apkārtnē krasta pusē var gadīties interesanti novērojumi.

Novērotie putni kādā īslaicīgā putnu torņa apmeklējuma laikā maija beigās:

paugurknābja gulbis, meža zoss, meža pīle, lielais dumpis, baltais stārķis, niedru lija, pļavu lija, lauku piekūns, bezdelīgu piekūns, grieze, laucis, mazais ķīris, lielais ķīris, mazais zīriņš, melnais zīriņš, sila cīrulis, lauku cīrulis, bezdelīga, stepes čipste, dzeltenā cielava, lakstīgala, lukstu čakstīte, kārklu ķauķis, seivi ķauķis, ceru ķauķis, ezera ķauķis, purva ķauķis, niedru strazds, gaišais ķauķis, brūnspārnu ķauķis, vītītis, brūnā čakste, žubīte, dadzītis, dzeltenā stērste, dārza stērste, niedru stērste.

Turpinot tālāk pa ceļu uz jūras pusi, pēc nepilna kilometra ir kanāls, kas savieno Papes ezeru ar jūru. Turpat otrpus slūžām ir autobusa galapietura. Ja jūsu mērķis ir doties uz putnu staciju, jāturpina pa ceļu garām robežsargu bāzei (kas ceļa labajā pusē pie kanāla) un tālāk vēl aptuveni kilometru, līdz jūras pusē būs redzami putnu murda stabi, neliels tornis un mazas koka mājiņas priežu jaunaudzes malā.

PUTNU STACIJA. Putnu vērotāji, kuri ierodas Papē parasti dodas uz ornitoloģisko stacionāru, jeb putnu staciju. Tur var sastapt citus putnu vērotājus, uzzināt pēdējos jaunumus un vaicāt padomu. Ornitologi Papē strādā jau kopš 1966. gada, taču tikai rudens migrāciju periodā - parasti no augusta sākuma līdz novembra vidum. Pārējā laikā bāze slēgta. Apstākļi šeit ļoti primitīvi un apmeklētājiem nekāds seviss netiek piedāvāts. Ja bāze nav pārpildīta, var cerēt uz gultas vietu kādā no mājiņām. Rudeņos mājiņās ir vēsi un elektriskais sildītājs lieti noder (parasti tiek piedāvāts uz vietas). Jānodrošinās arī ar personīgo guļammaisu un savu pārtiku. Virtuve ir nemājīga, toties ir duša, kas ierīkota vāji apsildāmā nojumē. Reizēm ir problēmas ar dzeramo ūdeni (mīnus temperatūrās aizsalst ūdens piegādes šļūtene). Par nakšņošanu var palūgt nelielu samaksu par elektrības izmantošanu. Jebkurā gadījumā, pirms plānot nakšņošanu ornitologu bāzē, ieteicams piezvanīt un noskaidrot situāciju, pavaicāt par iespējām. Tālruņi: 3400341 (putnu stacija), 26372932 (Donāts Spals).

SEZONAS UN PUTNI. Tradicionāli Pape tiek uzskatīta par izcilu putnu rudens migrāciju vietu, un tam ir nevar nepiekrist. Putni, kas rudenī migrē uz dienvidiem - dienvidrietumiem koncentrējas gar jūras krastu. Pateicoties ezeram, putni Papē tiek ievirzīti aptuveni 1 km šaurā joslā starp jūru un ezeru. Migrācijas maksimuma laikā - septembra beigās - oktobrī atsevišķās dienās putni plūst vienlaidus straumē. Galveno masu veido tikai dažas sugas - žubītes, zīlītes, zeltgalvīši, ķivuļi u.c., bet līdzās tiem pārvietojas arī daudzas, jo daudzas citas sugas. Sīkputnu straumei seko zvirbuļvanagi, augstāk ne reti pārvietojas lieli lauku baložu un zosu bari. No rītiem priežu joslā un krūmājos nolaižas nakts migranti. Oktobrī - novembrī pie austrumu vējiem naktīs iespējama intensīva pūču migrācija. Nevajadzētu, tomēr domāt, ka jebkura īslaicīga vizīte Papē garantē interesantus novērojumus. Rudens ir arī vējains laiks, un ne reti mēdz būt "tukšie" periodi, kad pūš spēcīgs rietumu vējš, līst lietus un putni nemigrē. Vētras laikā ieteicams pievērsties jūras novērojumiem un meklēt retus jūras putnus. Visu rudenī novēroto putnu uzskaitījums būtu ļoti garš un apvertu gandrīz visas Latvijas putnu sugas. Zemāk uzskaitītas tikai retās sugas.

Reti sauszemes putni rudens mēnešos: brūnais ibiss (1988), plīvurpūce (2002, 2008), svītrainā pūce (3 novērojumi, pēdējais 1997), ūdeņu čipste (2004, 2007), tuksneša čakstīte (2011), apkakles strazds (1991, 2008), Pallasa ķauķis (1971), grīšļu ķauķis (vairākkārt), Sibīrijas ķauķītis (vairāki desmiti), dzeltensvītru ķauķītis (>130), tumšais ķauķītis (1995), sārgalvītis (vairāki desmiti), rudastes čakste (1990, 2000), gaišais ķeģis (vairākkārt), ziemeļu svilpis (vairākkārt), meža stērste (1975, 1997), mazā stērste (1972, 1984).

Reti jūras un piekrastes putni rudens mēnešos: melnkakla dūkuris (2007), tumšais vētrasputns (1981, 1995), vētras burātājs (1990, 1997), ziemeļu sulla (1987, 1999), jūras šņibītis (1997, 2003), platknābja pūslītis (1997, 2003), vidējā klijkaija (vairākkārt), garastes klijkaija (vairāki desmiti), lielā klijkaija (2006), melngalvas kaija (1991), šķeltastes kaija (1998, 2000, 2007), lielā polārkaija (vairākkārt).

Ziema. Maigas ziemas, ne reti bez sniega, veicina interesantu ziemojošu putnu uzturēšanos Papes apkārtnē. Ziemā šeit manītas arī sējas un meža  zosis, lauku lija un vītītis (!). Kopumā var rekomendēt apmeklēt Papi arī ziemā, bet jārēķinās, ka ziemas diena ir īsa un, ja nav sava transporta, apmeklējums jāplāno ļoti rūpīgi.

Ziemā novērotie putni:* paugurknābja gulbis, sējas zoss (reti ziemā), meža zoss (reti ziemā), meža pīle, brūnkaklis, kākaulis, melnā pīle, tumšā pīle, parastā pūkpīle, gaigala, mazā gaura, garknābja gaura, lielā gaura, laukirbe, brūnkakla gārgale, cekuldūkuris, jūras krauklis, zivju gārnis, jūras ērglis, lauku lija (reti ziemā), zvirbuļu vanags, peļu klijāns, bikšainais klijāns, laucis, sloka, mazais ķīris, lielais ķīris, kajaks, sudrabkaija, lielā polārkaija (1993), lauku balodis (agrs migrants), pelēkā dzilna, paceplītis, pelēkais strazds, vītītis (1992), bārdzīlīte, lielā čakste, mājas strazds, kaņepītis, parastais ķeģis, egļu krustknābis, sniedze.

Pavasaris. No marta sākuma līdz maija beigām jūrā norisinās intensīva ūdensputnu migrācija (siltās ziemās migrācija, iespējams, sākas jau februārī). Ir aprēķināts, ka katru pavasari Papes tuvumā jūrā pārvietojas gandrīz miljons ūdensputnu. Dominē kākauļi, tumšās un melnās pīles, ķerras un gārgales. Labā skaitā migrē arī citas ūdensputnu sugas, piemēram, peldpīles, klijkaijas, kaijas un zīriņi. Putnu attālums no krasta ir ļoti dažāds. Vistuvāk pārvietojas peldpīles, tālāk kaijas, zīriņi un dažas nirpīļu sugas. Lielākā daļa putnu, sevišķi gārgales, dūkuri, jūras pīles un alki, pārvietojas samērā tālu jūrā un vēlams izmantot teleskopu. Kāda daļa no visām sugām, tomēr, novērojama arī tuvāk krastam. Tas atkarīgs no laika apstākļiem un no tā, cik tālu no krasta izveidojas migrācijas trase attiecīgajā dienā. Pavasarī var gadīties arī interesanti sauszemes putni. Ieteicams apsekot ezermalu, kāpu zonu un kanāla ieteku. Neparasti, ka pavasarī daudzi sauszemes putni migrē dienvidu virzienā gluži kā rudenī.

Reti putni pavasara mēnešos: lielgalvis (1988), Stellera pūkpīle (1989, 1993), ziemeļu sulla (1987), vidējais ērglis (1991), vidējā klijkaija (1990), melngalvas kaija (1990), lielā polārkaija (1989, 1990), citroncielava (Nidas purvā 1990, 1997), tumšā čakstīte (2006-2009), apkakles strazds (2008), grīšļu ķauķis (1990).

Vasara. Zināms klusuma periods Papē iestājas jūnijā. Šajā laikā migrācija ir beigusies un sastopami tikai vietējie ligzdojošie putni, no kuriem interesantākie - lielais dumpis, mazais dumpis (2009), meža zoss, pļavu lija, ormanītis, mazais ormanītis, dzērve, lietuvainis (Nidas purvā), stepes čipste, Seivi ķauķis, bārdzīlīte, somzīlīte u.c. Jūlijā, kad jaunie putni atstāj ligzdas, rosība sākas niedrājā un ezermalas krūmājos. Sevišķi lielā skaitā parādās ceru un ezera ķauķi, niedru stērstes u.c. sīkputni. Jūlijā un augustā sastapti arī retie palieņu (1987, 1988, 1990) un grīšļu ķauķi (vairāk kā 20 novērojumi), kas iespējams ligzdojuši vai joprojām ligzdo Papes ezera apkārtnē. Līdz ar to klusais periods beidzas un sākas rudens migrācija. Atsevišķos gados jau jūlijā vērojama intensīva krustknābju kustība, bet augustā jau izteikti migrē kuitalas, svīres, koku čipstes, dzeltenās cielavas un daudzas citas sugas. No retāku putnu novērojumiem augustā jāatzīmē sarkanā klija (1998) un jūras šņibītis (1988).

WWF. Pasaules Dabas Fonds ir realizējis LIFE-Nature projektu - Dabas parks "Pape".

NAKŠŅOŠANA. Viesu māju uzskaitījums dabas parka "Pape" mājas lapā sadaļā "Viesu majas".

*) Daļa no parastākajiem un visi retākie putni (iezīmēti sarkanā krāsā). Novērotie putni pēc www.putni.lv datu bāzes. Novērotāji: V.Ādamsons, J.Baumanis, A.Celmiņš, H.Edenwall, G.Grandāns, G.Graubics, E.Hansson, M.Jaunzemis, J.Kazubiernis, R.Larsson, E.Lediņš, J.Lipsbergs, L.Matsone, I.Mednis, K.Millers, A.Reinis, V.Roze, J.Rūte un S.Widstrand. Augšējā karte: © Karšu izdevniecība Jāņa sēta.

 

Labots 07 Nov 2011

Papes ezera kanāla ieteka 2000.g. 22. maijā. Foto: Agris Celmiņš.
bkm04

Jūras kraukļi uz Papes mola 2000.g. 27. septembrī. Foto: Agris Celmiņš.
bkm05

Papes mols 2005.g. 17. oktobrī. Foto: Agris Celmiņš.
bkm06

Šņibīši pie Papes mola 2005.g. 19. jūlijā. Foto: Kārlis Millers.
bkm07

Papes ezera kanāls netālu no ietekas jūrā 2005.g. 17. oktobrī. Foto: Agris Celmiņš.
bkm08

Papes putnu stacija 2000.g. 29. septembrī. Foto: Agris Celmiņš.
bkm09

Papes putnu stacijas murds 2005.g. 27. oktobrī. Foto: Agris Celmiņš.
bkm10

Aizvēja vieta jūras putnu vērošanai pie Papes putnu stacijas 2004.g. 22. septembrī. Foto: Agris Celmiņš.