Mērsrags Ovišrags

Nagļi

Ievadlappuse
Teksts: Agris Celmiņš.
a.celmins@gmail.com
Orenīšu-Drabāku dīķi.
Autora foto 14-Apr-2000.

NOKĻŪŠANA. Nagļi atrodas Lubānas ezera dienvidaustrumu malā. Vietas apmeklēšanai jāizmanto savs transports, jo autobusu satiksme praktiski nav izmantojama. Piebraukšana no Varakļānu puses caur Jēkabpili (autoceļi A6 un A12) vai arī no pretējās puses apkārt Lubānas ezeram pa maršrutu: Pļaviņas - Madona - Meirāni - Degumnieki (autoceļi A6 un P82). Otrajā gadījumā ceļā būs divas citas šeit aprakstītās vietas - Lubāns un Īdeņas-Kvāpānu dīķi, un novērojumus ieteicams sākt no turienes.

NAGĻU ZIVSAIMNIECĪBA. Jāsāk ar to, ka zivju dīķu apmeklēšana nav ieteicama bez saskaņošanas ar Nagļu zivsaimniecību. Labāk iepriekš nodrošināties pret situācijām, kas var sabojāt labi iecerētu pasākumu. Tomēr saskaņošana atkarīga no tā cik tālu dīķu teritorijā domājat iekļūt un vai domājat iet kājām vai braukt ar automašīnu. Atsevišķās vietās novērojumus var veikt arī no lielceļa, par ko, protams, atļauja nav jāprasa. Labai dīķu apsekošanai ar to nepietiek, jo teritorija ir plaša un ne reti interesantākie dīķi atrodas prom no ceļa. Problēmas, kas var rasties ejot kājām ir nosacītas. Teorētiski, dīķu teritorijā nepiederošām personām atrasties aizliegts, tomēr ne visur uzstādītas aizlieguma zīmes un, ejot tikai pa galvenajiem dambjiem ar binokli rokās, lielām problēmām nevajadzētu būt. Iebraukšanu dīķu teritorijā ar automašīnu noteikti jāsaskaņo ar zivjsaimniecību. Parasti iebraukšana nemaz nav iespējama, jo vārti mēdz būt slēgti. Taču jābrīdina, ka nav garantijas, ka atļauja tiks saņemta un nav izslēgts, ka par to prasīs samaksu. Gan viens gan otrs var būt atkarīgs no jūsu argumentiem un runas prasmes. Nagļu zivsaimniecības kantoris atrodas ciema centrā, vienā no mehānisko darbnīcu telpām. Telefons kantorī: 4662285, dīķu sargs Oskars Kalvāns - 26475489.

A - audzēšanas dīķi, G - ganību dīķi, SD - selekcijas dīķi, MD - daudz mazu dīķu, kas parasti sausi. Orenīšu dīķos uz salas atrodas putnu vērošanas / skatu tornis.

UZ VIETAS. Nagļu zivsaimniecība ir sadalīta vairākās nodaļās. Orenīšu-Drabāku dīķu apsekošanai var ieteikt lokveida maršrutu virzienā uz Drabākiem un atpakaļ pa centrālo dambi gar Orenīšiem. Var virzīties arī pretējā virzienā. Šis maršruts iet pa normāli braucamu ceļu. Zemāk dotajā shēmā mazie ceļi pa dambjiem nav iezīmēti, bet ceļi ir visapkārt dīķiem, t.sk. uz Drabākiem. Var iet arī gar austrumu malu, gar Rēzeknes upi, bet šis posms var izrādīties mazāk interesants. Šis dambis ejams tikai kājām. Pēdējos gados ir atsākta prakse vienu no dīķiem atstāt vasarā sausu. Ir vērts sameklēt šo dīķi, jo tajā varētu būt vairāk bridējputnu kā citās vietās. Orenīšu kalnā ir uzbūvēts skatu tornis, kas izmantojams arī putnu vērošanai.

Zvejsolas-Ļodānu dīķi atšķiras ar to, ka dīķi šeit ir mazāki un daļa no tiem mēdz būt sausi. Arī šeit var veikt lokveida maršrutu. Lielāki vai mazāki ceļi sazarojas pa dambjiem un maršrutu vislabāk izvēlēties uz vietas (skat. shēmu zemāk). Var gadīties, ka citās kartēs, vai pēc vietējo iedzīvotāju teiktā, šie dīķi tiek dalīti un saukti savādāk - kā Zvejsolas un Ļodānu (dalījums pa Maltas upi) vai pat kā kā Nagļu dīķi. Vienkāršības labad šeit dīķi ir apvienoti zem viena nosaukuma, taču precizitātei ieteicams lietot shēmā norādītos dīķu numurus.

Nagļu (jeb centra) dīķos retāk gadās kas interesants, bet ja ir laiks, vērts apskatīt. Šeit labāki rezultāti varētu būt agrāk no rīta vai vakara pusē, sevišķi ja kādā no dīķiem ūdens ir tikai grāvjos un peļķēs.

SEZONAS UN PUTNI. Pavasaris un vasara ir labākās sezonas kad apmeklēt Nagļus. Arī vasaras vidū šeit var sastapt interesantas putnu sugas, kas citur Latvijā grūti atrodamas. Interesants varētu būt arī rudens, bet par šo periodu trūkst informācijas. Jānorāda, ka augustā sākas ūdensputnu medības un vismaz medību dienās putnu atrašana un novērošana varētu būt mazāk sekmīga kā citā laikā. Līdz 1. oktobrim medību dienas ir trešdiena, sestdiena un svētdiena, vēlāk var medīt katru dienu.

Nagļu zivsaimniecībā un tās apkārtnē novērotie putni:*

Pavasara mēnešos: paugurknābja gulbis, mazais gulbis, ziemeļu gulbis, sējas zoss, baltpieres zoss, mazā zoss (1980), Kanādas zoss, melngalvas zoss (reti iekšzemē), Sāmsalas pīle (2010, reti iekšzemē), baltvēderis, pelēkā pīle, krīklis, meža pīle, garkaklis, prīkšķe, platknābis, brūnkaklis, cekulpīle, kākaulis, gaigala, mazā gaura, lielā gaura, rubenis, mazais dūkuris, cekuldūkuris, pelēkvaigu dūkuris, ragainais dūkuris, melnkakla dūkuris, jūras krauklis, lielais dumpis, zivju gārnis, melnais stārķis, ķīķis, melnā klija, jūras ērglis, niedru lija, mazais ērglis, zivju ērglis, bezdelīgu piekūns, dumbrcālis, ormanītis, mazais ormanītis, grieze, ūdensvistiņa, laucis, mazais ķīris, lielais ķīris, kajaks, sudrabkaija, lielais zīriņš, upes zīriņš, baltvaigu zīriņš, melnais zīriņš, baltspārnu zīriņš, lauku balodis, parastā ūbele, ausainā pūce, vakarlēpis, tītiņš, melnā dzilna, baltmugurdzenis, dzeltenā cielava, melngalvas cielava (pasuga feldegg, 1982), citroncielava, lakstīgala, zilrīklīte, pelēkais strazds, plukšķis, kārklu ķauķis, upes ķauķis, Seivi ķauķis, ceru ķauķis, ezera ķauķis, purva ķauķis, niedru strazds, iedzeltenais ķauķis, dārza ķauķis, svītrainais ķauķis, gaišais ķauķis, brūnspārnu ķauķis, tumšais ķauķītis (2003), vītītis, somzīlīte, vālodze, brūnā čakste, parastais ķeģis, mazais svilpis, dzeltenā stērste, niedru stērste.

Bridējputni pavasara mēnešos: upes tārtiņš, smilšu tārtiņš, dzeltenais tārtiņš, ķīvīte, gaišais šņibītis, trulītis, Temminka šņibītis, parastais šņibītis, dūņšņibītis, gugatnis, melnā puskuitala, lietuvainis, kuitala, tumšā tilbīte, pļavu tilbīte, dīķu tilbīte, lielā tilbīte, meža tilbīte, purva tilbīte, terekija, upes tilbīte, akmeņtārtiņš, šaurknābja pūslītis.

Vasaras mēnešos: paugurknābja gulbis, ziemeļu gulbis, baltpieres zoss, baltvēderis, pelēkā pīle, krīklis, meža pīle, prīkšķe, brūnkaklis, baltacis (1976), cekulpīle, platknābis, ķerra (reti vasarā iekšzemē), kākaulis, gaigala, mazā gaura (reti vasarā), laukirbe, paipala, mazais dūkuris, cekuldūkuris, pelēkvaigu dūkuris, ragainais dūkuris, melnkakla dūkuris, jūras krauklis, lielais dumpis, mazais dumpis, lielais baltais gārnis, zivju gārnis, melnais stārķis, ķīķis, jūras ērglis, niedru lija, pļavu lija, vistu vanags, zvirbuļu vanags, mazais ērglis, zivju ērglis, dumbrcālis, ormanītis, mazais ormanītis, grieze, ūdensvistiņa, laucis, mazais ķīris, sudrabkaija, upes zīriņš, baltvaigu zīriņš, melnais zīriņš, baltspārnu zīriņš, parastā ūbele, vakarlēpis, dzeltenā cielava, citroncielava, lakstīgala, zilrīklīte, kārklu ķauķis, upes ķauķis, ceru ķauķis, ezera ķauķis, purva ķauķis, krūmu ķauķis, melngalvas ķauķis, brūnspārnu ķauķis, vītītis, somzīlīte, vālodze, mazais svilpis, niedru stērste.

Bridējputni vasaras mēnešos: upes tārtiņš, smilšu tārtiņš, ķīvīte, lielais šņibītis, gaišais šņibītis, Temminka šņibītis, līkšņibītis, parastais šņibītis, gugatnis, vistilbe (reti vasaras mēnešos), mērkaziņa, melnā puskuitala, sarkanā puskuitala, lietuvainis, kuitala, tumšā tilbīte, pļavu tilbīte, dīķu tilbīte, lielā tilbīte, meža tilbīte, purva tilbīte, terekija, upes tilbīte, šaurknābja pūslītis.

Rudens mēnešos: mazais gulbis, ziemeļu gulbis, sējas zoss, baltpieres zoss, baltvēderis, pelēkā pīle, prīkšķe, mazā gaura, paipala (vēls rudens novērojums), mazais dūkuris, lielais baltais gārnis, jūras ērglis, zivju ērglis, lielais piekūns, melnais zīriņš, parastā ūbele.

Bridējputni rudens mēnešos: smilšu tārtiņš, dzeltenais tārtiņš, jūras ķīvīte, ķīvīte, gaišais šņibītis, parastais šņibītis, gugatnis, mērkaziņa, sarkanā puskuitala, pļavu tilbīte, šaurknābja pūslītis.

*) Daļa no parastākajiem un visi retākie putni (iezīmēti sarkanā krāsā). Novērotie putni pēc www.putni.lv datu bāzes. Novērotāji: A.Avotiņš, V.Ādamsons, J.Baumanis, U.Bergmanis, A.Celmiņš, A.Colston, E.Dylmer, G.Grandāns, G.Graubics, V.Roze, S.Hjerppe, H.Hofmanis, S.Holmstedt, V.Häkkinen, M.Jaunzemis, T.W.Johansen, J.Kiel, M.Kilups, A.Klepers, I.Krams, A.Kuročkins, J.Ķuze, E.Lediņš, R.Matrozis, K.Millers, C.Nielsen, A.Petriņš, A.Ranner, M.Smiltnieks, B.Stovgård, M.Strazds, B.M.Sörensen, M.Tīrums, M.Vimba, V.Vintulis un A.Zacmanis. Karte: © Karšu izdevniecība Jāņa sēta.

 

Labots 12 okt 2010

Orenīšu-Drabāku dīķu centrālais dambis ar ceļu uz "Orenīšiem" 2005.g. 24. aprīlī. Foto: Agris Celmiņš.
bkm

Orenīšu-Drabāku dīķi 2007.g. 19. maijā. Foto: Kaspars Funts.

bkm

Orenīšu-Drabāku dīķi 2007.g. 19. maijā. Foto: Kaspars Funts.

bkm

Orenīšu-Drabāku dīķi 2007.g. 20. maijā. Foto: Kaspars Funts.

bkm

Orenīšu kalns ar skatu torni 2007.g. 19. maijā. Foto: Kaspars Funts.

bkm

Orenīšu kalna skatu tornis 2007.g. 19. maijā. Foto: Kaspars Funts.
bkm

Zvejsolas-Ļodānu dīķi 2000.g. 4. aprīlī (pie dīķa A10 vai A11). Foto: Agris Celmiņš.
bkm

Zvejsolas-Ļodānu dīķi 2007.g. 17. jūnijā. Foto: Kaspars Funts.

bkm

Zvejsolas-Ļodānu dīķi 2007.g. 17. jūnijā. Foto: Kaspars Funts.

bkm

Zvejsolas-Ļodānu dīķi 2007.g. 17. jūnijā (dīķis G5). Foto: Kaspars Funts.