Lubāns Nagļi

Mērsrags

Ievadlappuse
Teksts: Agris Celmiņš.
a.celmins@gmail.com
Mērsraga jūrmala.
Autora foto 20-Apr-2000.

NOKĻŪŠANA. Mērsrags atrodas Talsu rajonā 92 km no Rīgas un 25 km uz dienvidiem no Rojas. Lai nokļūtu ar sabiedrisko transportu var izmantot tos pašus autobusus, kas iet uz Kolku. Visagrāk tomēr Mērsragā var nokļūt braucot ar elektrisko vilcienu līdz Slokai un tālāk ar autobusu. Slokas autoosta atrodas pāri sliedēm netālu no dzelzceļa stacijas (tālr. 7732308). Braucot ar savu auto no Rīgas puses, jāizvēlas vienīgais ceļš, kas iet gar Rīgas jūras līča rietumu krastu caur Enguri (P128 un P131).

UZ VIETAS. Braucot ar sabiedrisko transportu var izkāpt Mērsraga centrā, bet vēl labāk 1,5 km tālāk ciema ziemeļu galā, jo "patiesais rags" atrodas kādus 4 km no centra. Izkāpjot ciema ziemeļu galā, jāskatās asfaltēts ceļš, kas iet uz jūras pusi. No šī krustojuma jāiet vēl apm. 1,5 km līdz vietai, kur beidzas asfalts. Šeit no autostāvvietas iet celiņš pa labi uz jūras pusi, uz Pekragu. Novērojumus var sākt no šejienes. Izejot līdz krastam jāturpina uz ziemeļiem uz pašu ragu un tālāk līdz bākai. Otrs rajons, kuru vērts apsekot atrodas uz dienvidiem no Pekraga virzienā uz ciemu. Tur ir mitras pļavās ar ieplakām un lēzens liedags posmā līdz ostai. Ja nolemts apsekot arī šo rajonu, uz ragu var doties arī no ciema centra kājām gar pļavām. Pļavas dienvidu galā līdz celiņš, pa kuru var aiziet līdz jūra. Tāds pats celiņš ir arī pļavas ziemeļu galā gar putnu torni. Braucot ar savu auto izmantojamas trīs autostāvvietas. Pirmā ir plavas ziemeļu galā netālu no putnu torņa, otrā - netālu no Pekraga pie ceļa uz bāku, trešā - pie bākas.

Cita apmeklējama vieta atrodas dienvidu pusē no Mērsraga ostas. No ostas puses vispirms ir liels smilšu lauks (skaitās ostas teritorija un nesen nožogota), bet aiz tā sākas interesanta līča mala, kur uz sērēm un gar lāmām mēdz uzturēties bridējputni, kaijas un zīriņi. Šeit redzēta vienīgā Mērsraga terekija.

SEZONAS UN PUTNI. Pavasaris un vasaras otrā pusē ir labākās sezonas, kad apmeklēt Mērsragu. Vasaras vidū nebūs bridējputnu, kas vairāk sastopami ceļošanas laikā maijā un augustā. Arī ūdensputni vasarā būs samērā mazā skaitā. Mērsragu vērts apmeklēt arī ziemā, bet tikai tad ja jūra nav aizsalusi. Iepretī ragam jūrā ir piemērotas jūras pīļu ziemošanas vietas. Lielā skaitā sastopami kākauļi un tumšās pīles, bet ir arī citas sugas. Jāņem vērā tomēr, ka vairums putnu ir tālu no krasta. Viens no interesantākajiem ziemas novērojumiem ir 6 Stellera pūkpīles 1991. gada janvārī. Bez citām parastākām ziemotāju sugām šeit ir redzēts arī meža zoss, zivju gārnis un mājas strazds.

Mērsragā novērotie putni:*

Pavasarī un vasarā līdz jūlija beigām: paugurknābja gulbis, kalnu zoss (1999), sāmsalas pīle, baltvēderis, pelēkā pīle, meža pīle, garkaklis, prīkšķe, melnā pīle, tumšā pīle, gaigala, garknābja gaura, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale, cekuldūkuris, jūras krauklis, zivju gārnis, melnā klija, vistu vanags, dzērve, īsastes klijkaija, mazais ķīris, lielais ķīris, kajaks, sudrabkaija, lielais zīriņš, cekulzīriņš, upes zīriņš, jūras zīriņš, dzeguze, svīre, sila cīrulis, lauku cīrulis, stepes čipste, pļavu čipste, akmeņu čipste, dzeltenā cielava, citroncielava, zilrīklīte, sila strazds, apkakles strazds (aprīlis 2002), purva ķauķis, gaišais ķauķis, brūnspārnu ķauķis, sīlis, krauķis, melnā vārna (2005-2007), ģirlicis, svilpis, dzeltenā stērste.

Bridējputni līdz jūlija beigām: jūras žagata, avozeta, upes tārtiņš, smilšu tārtiņš, jūras ķīvīte, ķīvīte, lielais šņibītis, trulītis, temminka šņibītis, līkšņībis, parastais šņibītis, dūņšņibītis, gugatnis, sarkanā puskuitala, lietuvainis, kuitala, tumšā tilbīte, pļavu tilbīte, dīķu tilbīte, lielā tilbīte, terekija (2005), upes tilbīte, akmeņtārtiņš, šaurknābja pūslītis, platknābja pūslītis (2004).

Vasaras otrajā pusē - rudenī: paugurknābja gulbis, mazais gulbis, sāmsalas pīle, baltvēderis, krīklis, meža pīle, garkaklis, platknābis, cekulpīle, ķerra, melnā pīle, gaigala, garknābja gaura, lielā gaura, cekuldūkuris, jūras krauklis, zivju gārnis, ķīķis, jūras ērglis, niedru lija, peļu klijāns, zivju ērglis, kukaiņu piekūns, purva piekūns, dzērve, mazais ķīris, lielais ķīris, kajaks, sudrabkaija, lielā polārkaija (2009), melnspārnu kaija, lielais zīriņš, baltspārnu zīriņš, mazais dzenis, baltā cielava, akmeņčakstīte, apkakles strazds (oktobris 2010), čuņčiņš, bārdzīlīte (novembris 2007), pelēkā zīlīte, brūnā čakste, melnā vārna (2005-2008), dadzītis, kaņepītis, lapzemes stērste, niedru stērste.

Bridējputni sākot ar augustu: jūras žagata, upes tārtiņš, smilšu tārtiņš, jūras ķīvīte, lielais šņibītis, gaišais šņibītis, trulītis, līkšņībis, jūras šņibītis (oktobris 2010), parastais šņibītis, dūņšņibītis, gugatnis, vistilbe (oktobris 2008), mērkaziņa, sarkanā puskuitala, tumšā tilbīte, pļavu tilbīte, dīķu tilbīte, lielā tilbīte, purva tilbīte, upes tilbīte, akmeņtārtiņš.

*) Daļa no parastākajiem un visi retākie putni (iezīmēti sarkanā krāsā). Novērotie putni pēc www.putni.lv datu bāzes. Novērotāji: A.Aebischer, V.Ādamsons, I.Brediks, S.Cairenius, A.Celmiņš, G.Graubics, E.Hiekkanen, M.Jaunzemis, M.Kilups, A.Klepers, I.Krakope, A.Kuročkins, K.Lapiņš, E.Lediņš, L.Matsone, R.Matrozis, K.Millers, O.Miziņenko, I.Oiguss, E.Pēterhofs, V.Roze, O.Samwald, F.Savičs, A.Stīpniece, M.Strazds, M.Tīrums, M.Vimba, V.Vintulis un A.Zacmanis. Karte: © Karšu izdevniecība Jāņa sēta.

 

Labots 17 okt 2010

Jūrmala pie Mērsraga bākas 2000.g. 2. augustā. Foto: Agris Celmiņš.
bkm03

Dienvidu pusē no Mērsraga ostas 2000.g. 29. augustā. Attēlā redzamā vieta vairs nav pieejama, jo atrodas aiz ostas žoga, iespējams arī daļēji
vai pilnībā aizbērta. Līdzīgas zāļainas lagūnas atrodas arī tālāk uz dienvidiem no šīs vietas. Foto: Agris Celmiņš.
bkm04

Mērsraga jūrmala posmā starp bāku un Sēragu 2005.g. 23. maijā. Foto: Agris Celmiņš.