Lapmežciems Lubāns

Liepāja

Ievadlappuse
Teksts: Agris Celmiņš.
a.celmins@gmail.com
Ostas dienvidu mols.
Autora foto 18-Feb-2005

NOKĻŪŠANA. Liepāja atrodas Latvijas rietumu piekrastē 215 km no Rīgas. Taisnākais ceļs no Rīgas ir caur Kalnciemu pa maršrutu: Annenieki - Saldus - Skrunda - Durbe - Liepāja (autoceļš A9). No Rīgas uz Liepāju autobusi iet samērā bieži (Rīgas autoosta). Ikdienas kursē vismaz 10 autobusi, bet ir vēl citi atsevišķās dienās. Ceļā aptuveni 3 stundas un 30 minūtes (daži 4 stundas). No Rīgas uz Liepāju reizi dienā kursē arī vilciens (saraksts Latvijas dzelzceļa lappusē).

SEZONAS UN PUTNI. Interesanti novērojumi iespējami praktiski cauru gadu. Varbūt mazāk sekmīgs būs vasaras vidus (sevišķi pie jūras), bet tas ir nosacīti. Ja jūs interesē ligzdojošie putni, vasarā ieteicams apsekot ezera apkārtni, kas var sagādāt ne vienu vien pārsteigumu. Turklāt ligzdojošo putnu dauzveidība ezera apkārtnē ir samērā liela. Pavasara un rudens migrāciju laiks mēdz būt sevišķi interesants. Šajā laikā var doties uz jebkuru vietu. Pateicoties maigam piejūras klimatam Liepāja ir interesanta arī ziemā. Šai laikā lielas iespējas atrast kādu neparastu ziemojošu sugu. Ja ezers nav aizsalis, tajā ziemo tūkstošiem ūdensputnu.

VIETAS. Liepājā un tās apkārtnē var izdalīt vairākas vietas, kur novērot putnus -  Liepājas ostu, Ezerkrastu, vismaz 4 vietas apkārt Liepājas ezeram, Tosmāres ezeru un citas. Šeit aplūkotas tikai dažas no šīm vietām.

LIEPĀJAS OSTA apsekojama no moliem. Ostā ir vairāki moli, no kuriem var ieteikt dienvidu un ziemeļu molus. Ziemā sevišķi ieteicams pirmais, jo tā iekšpusē mēdz koncentrēties ūdensputni. Tieši šeit konstatētas arī reti ziemojošas sugas - jūras žagata un akmeņu čipste. Rudenī mola krasta zonā varētu uzturēties bridējputni. Osta ir diezgan liela - attālums starp galējiem moliem gaisa līnijā - 4 km, bet ne visur atļauts staigāt un ceļā ir divi kanāli.

Liepājas ostā un tās apkārtnē novērotie putni:*

Pavasara mēnešos pie moliem un ostas rajonā: praktiski visas parastākās pīļu, kaiju un zīriņu sugas (izņemot cekulzīriņu, kurš atzīmēts tikai divas reizes, un lielo zīriņu, kurš ostā nav novērots). No retākiem putniem jāatzīmē - Kanādas zoss (aprīlis 2012), lielais piekūns (vairākkārt), avozeta (aprīlis 2010), lielā polārkaija (aprīlis 2009), akmeņu čipste, kalnu ķeģis.

Jūlijā, augustā pie dienvidu mola: smilšu tārtiņš, lielais šņibītis, līkšņibītis, parastais šņibītis, trulītis, dūņšņibītis (augusts 2009).

Rudens mēnešos pie dienvidu mola: melngalvas zoss, baltvēderis, krīklis, garkaklis, cekulpīle, melnā pīle, Stellera pūkpīle (2011), gaigala, jūras krauklis, jūras žagata, smilšu tārtiņš, lielais šņibītis, gaišais šņibītis, trulītis, jūras šņibītis (2006, 2007, 2010, 2011, 2012), parastais šņibītis, platknābja pūslītis (2007, 2010), mazais ķīris, lielais ķīris, reņģu kaija, sudrabkaija, melnspārnu kaija, trīspirkstu kaija (2006, 2011), ausainā pūce (2013), purva pūce (2010, 2013), ausainais cīrulis, akmeņu čipste, daglā čakstīte (2011), sibīrijas ķauķītis (2003, uz kāpas ceļā uz molu), kaņepītis, kalnu ķeģis.

Ziemas mēnešos pie dienvidu mola: paugurknābja gulbis, ziemeļu gulbis, brūnkakla gārgale, brūnkaklis, cekulpīle, ķerra, kākaulis, melnā pīle, parastā pūkpīle, krāšņā pūkpīle (2005), Stellera pūkpīle (2003), gaigala, mazā gaura, garknābja gaura, lielā gaura, cekuldūkuris, ragainais dūkuris, jūras ērglis, laucis, mazais ķīris, lielais ķīris, sudrabkaija, melnspārnu kaija, akmeņu čipste.

Vasaras mēnešos pie ziemeļu mola: cekulainais cīrulis, acteku kaija (jūnijs 2006).

Rudens mēnešos pie ziemeļu mola: lielā polārkaija (novembris 2006), trīspirkstu kaija (novembris 2006), tuksneša čakstīte (novembris - decembris 2003).

Ziemas mēnešos pie ziemeļu mola: cekulpīle, ķerra, parastā pūkpīle, krāšņā pūkpīle (2011), Stellera pūkpīle (2006), kākaulis, gaigala, mazā gaura, garknābja gaura, lielā gaura, brūnkakla gārgale, cekuldūkuris, jūras ērglis, mazais ķīris, lielais ķīris, trīspirkstu kaija (decembris 2003), sila cīrulis (janvāris 2009), akmeņu čipste, mājas strazds, žubīte.

Vidusmola rajons: garkaklis (rudens, ziema, pavasaris), lauku piekūns, lielais piekūns (abi ziemas mēnešos), cekulainais cīrulis (regulāri), sila cīrulis (janvāris 2006, 2008, 2011, 2012), lielā čipste (novembris 2004), pelēkā cielava (novembris 2007), ziemas žubīte, kaņepītis (abi ziemas mēnešos), gaišais ķeģis (janvāris 2006), Lapzemes stērste (decembris 2010 - janvāris 2011).

EZERKRASTS. Rajons pilsētas dienvidu daļā pie ezera. Putnu novērošanas vieta kartē iezīmēta kā garena balta zona starp pilsētu un ezeru. Šajā vietā ir daudzstāvu mājas, bet ezera pusē klajums / mitra pļava, kuru no mājām norobežo E.Tisē iela. Ezerā šeit uzturas ūdensputni bari, lielāko skaitu sasniedzot rudenī un ziemā. Nelielā skaitā mēdz apstāties arī migrējošie bridējputni, tomēr to skaits atkarīgs no ezera ūdens līmeņa (skat. piezīmi). Ligzdo ķīvīte, pļavas tilbīte, melnā puskuitala, pļavas čipste, dzeltenā cielava, niedru stērste u.c. sugas. Viena no vietām, kur iespējams novērot cekulaino cīruli. Jāmeklē tuvāk mājām, ielu malās un gar ietvēm.

Ezerkrastā novērotie putni (ieskaitot tuvākos ezera ūdeņus):*

Pavasara mēnešos: sāmsalas pīle, baltvēderis, platknābis, cekulpīle, kākaulis, mazā gaura, lielais dumpis, lielais baltais gārnis (2008), zivju gārnis, lauku piekūns, purva piekūns, laucis, mazais zīriņš, melnais zīriņš, cekulainais cīrulis, lauku cīrulis, mājas čurkste, pļavu čipste, akmeņu čipste, dzeltenā cielava, melngalvas cielava (pasuga feldegg, 2000), zīdaste, sarkanrīklīte, melnais erickiņš, lukstu čakstīte, akmeņčakstīte, dziedātājstrazds, sila strazds, ceru ķauķis, purva ķauķis, brūnspārnu ķauķis, vītītis, somzīlīte, mazais svilpis, niedru stērste.

Bridējputni pavasara mēnešos: avozeta, upes tārtiņš, ķīvīte, temminka šņibītis, parastais šņibītis, gugatnis, vistilbe, melnā puskuitala, tumšā tilbīte, pļavu tilbīte, lielā tilbīte, purva tilbīte.

Rudens mēnešos: parastais šņibītis, gugatnis, mērkaziņa, sarkanā puskuitala, tumšā tilbīte, cekulainais cīrulis, melnais erickiņš, akmeņčakstīte.

Ziemas mēnešos: paugurknābja gulbis, ziemeļu gulbis, Kanādas zoss, baltvēderis, meža pīle, cekulpīle, mazā gaura, lielā gaura, cekuldūkuris, zivju gārnis, vistu vanags, zvirbuļu vanags, ūdensvistiņa (reti ziemā), laucis, lielais ķīris, cekulainais cīrulis, pļavu čipste (reti ziemā), paceplītis, čuņčiņš (reti ziemā), krauķis, mājas strazds, kaņepītis, kalnu ķeģis, parastais ķeģis, gaišais ķeģis, niedru stērste (reti ziemā).

LIEPĀJAS EZERS. Ziemeļu gals. Šeit uzņēmums "Liepājas metalurgs" ir izveidojis vairākus dambjus, kas ietver nu jau stipri aizaugušus ūdens attīrīšanas dīķus. Šeit var pārvietoties pa dambjiem un veikt novērojumus. Domājams, ka šis rajons piemērots arī nakts ekskursijām. Šī rajona patiesā vērtība šobrīd tomēr nav skaidra. No Zirgu salas ezerā iestiepjas izdedžu dambis (iesaukts par "Golodova dambi"). Dambja galā ir uzbūvēts putnu novērošanas tornis (skat. foto zemāk). Rietumu krasts. Uz dienvidiem no pilsētas ezeru apjož garš dambis pa kuru ērti pārvietoties gan kājām, gan ar mašīnu. Braucot ar mašīnu jāuzmanās, lai neiekristu kādā no daudzajām bebru alām. Jūras pusē no dambja ir plaši lauki, vietām niedres un krūmāji, bet otrā pusē - ezermalas niedrājs un kanāli. Ziemā šeit lielas izredzes novērot lauku liju un lielo čaksti. Vēl tālāk uz dienvidiem ir Reiņu mežs un mednieku - makšķernieku laivu bāze. Dienvidu gals. Arī to aptver braucami dambji. Šeit ezerā ietek Bārtas upe, un tās ietekā ir izveidojušies niedru / krūmu džungļi. Vietām arī diezgan plaši grīšļu lauki, kas potenciāli varētu būt grīšļu ķauķa ligzdošanas vietas. Dambis turpinās arī gar ezera austrumu malu, bet tas nav braucams ar mašīnu. Austrumu krasts  nav pārāk labi izpētīts. Ieteicams apmeklēt Vītiņu pļavas, kas atrodas ezera austrumu pusē tuvāk ziemeļu galam. Tā ir plaša dabisku pļavu teritorija, kur pavasarī varētu sastapt līdzīgas putnu sugas kā Ezerkrastā. Vītiņos ezermala nav pārāk aizaugusi, niedru josla nav plata. Ja ūdens līmenis ezerā nav augsts, atsedzas akmeņainas sēres.

Liepājas ezerā un tā piekrastē novērotie putni:*

Pavasara mēnešos un vasaras sākumā Maiļraga apkārtnē: meža zoss, lielgalvis (1999), mazais baltais gārnis (2010), temminka šņibītis, gugatnis, melnā puskuitala, kuitala, tumšā tilbīte, baltvaigu zīriņš (2010), baltspārnu zīriņš, citroncielava, lakstīgala, lukstu čakstīte, tumšā čakstīte (1999, 2006), kārklu ķauķis, seivi ķauķis, ceru ķauķis, ezera ķauķis, purva ķauķis, niedru strazds, lielā čakste.

Pavasara mēnešos ezera ziemeļu galā pie Golodova dambja (ieskaitot piebraukšanas vietu), kā arī skatot ezeru no dambja: avozeta (2009, 2011), jūras tārtiņš (2008), sarkanrīkles čipste (2010), zilrīklīte (2008).

Pavasara mēnešos un vasaras sākumā austrumu krastā pie Vītiņu pļavām: sējas zoss, īsknābja zoss (2011), baltpieres zoss, sāmsalas pīle, krīklis, prīkšķe, lielgalvis (aprīlis 2011), cekulpīle, jūras krauklis, sarkanā klija (2013), jūras ērglis, pļavu lija, lielais piekūns, avozeta (2012), mazais ķīris, lielais zīriņš, upes zīriņš, mazais zīriņš, baltspārnu zīriņš, sarkanrīkles čipste (2012, 2013), dzeltenā cielava, citroncielava, kārklu ķauķis, svītrainais ķauķis, bārdzīlīte, Lapzemes stērste.

Bridējputni pie Vītiņu pļavām pavasara mēnešos un vasaras sākumā: avozeta (2011), upes tārtiņš, smilšu tārtiņš, jūras ķīvīte, lielais šņibītis, trulītis, temminka šņibītis, līkšņibītis, parastais šņibītis, dūņšņibītis, gugatnis, melnā puskuitala, lietuvainis, tumšā tilbīte, pļavu tilbīte, dīķu tilbīte (2009, 2011, 2013), lielā tilbīte, purva tilbīte, akmeņtārtiņš.

Citi reti putni pie Vītiņu pļavām vasaras mēnešos: baltvaigu zīriņš (augusts 2012).

Pavasara un vasaras mēnešos ezera dienvidu galā: meža zoss, prīkšķe, lielais baltais gārnis, sarkanā klija, jūras ērglis, pļavu lija, bezdelīgu piekūns, grieze, melnā puskuitala, pļavu tilbīte, pupuķis, citroncielava, lukstu čakstīte, kārklu ķauķis, upes ķauķis, grīšļu ķauķis (2000, 2001, 2004), ezera ķauķis, purva ķauķis, niedru strazds, somzīlīte, niedru stērste.

Ziemas mēnešos ezera ziemeļu galā pie Golodova dambja (ieskaitot piebraukšanas vietu): paugurknābja gulbis, ziemeļu gulbis, brūnkaklis, gaigala, mazā gaura, lielā gaura, mazais dūkuris, cekuldūkuris, jūras krauklis, zivju gārnis, vistu vanags, zvirbuļu vanags, lauku piekūns (reti ziemā), lielais piekūns, ūdensvistiņa (reti ziemā), lielais ķīris, melnspārnu kaija, gredzenūbele, ausainā pūce (decembris 2009, Zirgu sala), zivju dzenītis, ūdeņu čipste (janvāris 2008, kā arī pirms ziemas perioda novembrī 2009), akmeņu čipste, ausainais cīrulis (reti ziemā), zīdaste, sarkanrīklīte (reti ziemā), žubīte, ziemas žubīte, zaļžubīte, dadzītis, kaņepītis, parastais ķeģis, svilpis.

Ziemas mēnešos rietumu krastā Maiļraga apkārtnē: paugurknābja gulbis, ķerra, gaigala, mazā gaura, lielā gaura, jūras ērglis, lauku lija (reti ziemā), vistu vanags, zvirbuļu vanags, peļu klijāns, meža balodis, sarkanrīklīte (reti ziemā), bārdzīlīte, lielā čakste, mājas strazds, žubīte, ķivulis, kaņepītis (reti ziemā) parastais ķeģis, dzeltenā stērste, niedru stērste (reti ziemā).

*) Daļa no parastākajiem un visi retākie putni (iezīmēti sarkanā krāsā). Novērotie putni pēc www.putni.lv datu bāzes. Novērotāji: A.Auniņš, V.Ādamsons, A.Celmiņš, A.Freibergs, K.Funts, G.Graubics, M.Jaunzemis, T.W.Johansen, G.Grandāns, Ģ.Graudups, M.Kilups, A.Klepers, J.Kazubiernis, A.Kuročkins, J.Ķuze, E.Laucis, E.Lediņš, M.Leivo, J.Lipsbergs, A.Luukkonen, M.Maskalāns, R.Matrozis, K.Millers, O.Opermanis, U.Piterāns, A.Reinbergs, R.Rekmanis, V.Roze, M.Sidorenko, F.Slišāns, M.Strazds, M.Tīrums, M.Vimba un A.Zacmanis. Karte: © Karšu izdevniecība Jāņa sēta.

PIEZĪME. Ezera ūdens līmenis svārstās atkarībā no vēja virziena. Pūšot dienvidu vējiem, ezera ūdens caur pilsētas kanālu pārvietojas uz jūru, un līmenis pazeminās. Savukārt ziemeļrietumu vēji sadzen ezerā jūras ūdeni. Tādēļ ezera līmenis var svārstīties pat vairāk kā 1 metra robežās. Pie zema ūdens līmeņa būs labākas iespējas migrējošu bridējputnu novērošanai, kad tie koncentrējas dubļainās ezermalas vietās.

 

Labots 30 Oct 2013

Liepājas osta pie dienvidu mola 2005.g. 18. februārī. Foto: Agris Celmiņš.
bkm

Liepājas ostas ziemeļu mols 2005.g. 18. februārī. Foto: Agris Celmiņš.
bkm

Skats uz Liepājas ostas akvatoriju no ziemeļu mola 2006.g. 25. novembrī. Uz staba lielā polārkaija. Foto: Kārlis Millers.
bkm

Liepājas ezers pie Maiļraga 2000.g. 24. maijā. Foto: Agris Celmiņš.
bkm.golodovs

Liepājas ezerā uz Golodova dambja nolaižas kalnu ķeģu bariņš 2008.g. 13. janvārī. Foto: Francis Slišāns.
tornis

Tornis Liepājas ezerā uz Golodova dambja 2013.g. 24. jūlijā. Foto: Francis Slišāns.