Kuiviži - Ainaži Liepāja

Lapmežciems

Ievadlappuse
Teksts: Valters Pranks.
valterspranks@gmail.com
Lapmežciema jūrmala.
Autora foto 11-Aug-2008.

NOKĻŪŠANA. Lapmežciems atrodas Tukuma rajonā, Talsu šosejas 9. km. Autobuss Rīga - Lapmežciems kursē intervālā no 7:20 līdz 20:45; atpakaļceļā no 6:25 līdz 21:27. Ārā jākāpj pieturā Lukstiņi, kura ir tieši pirms tilta pār Starpiņupīti (!! Ne visi reisi pietur šajā pieturā! Ja nepietur, tad jākāpj ārā nedaudz ātrāk – Lapmežciema pieturā). Dodoties no Rīgas ar automašīnu jābrauc pa Talsu šoseju P128 līdz Starpiņupes tiltam (!! Nav upes nosaukuma zīmes pirms tilta) un pirms tā jānogriežas pa labi un jābrauc līdz slūžām, kur arī var atstāt automašīnu.

VIETAS APRAKSTS. Lapmežciems ir sens līča zvejnieku ciemats, kur vēl arvien vietējie zvejnieki piedāvā iegādāties zivis un to produktus.

Starpiņupīte ir mākslīgi rakts kanāls, kura veidošana uzsākta jau hercoga Jēkaba laikā - 1668. gadā. Tas darīts, lai izveidotu ūdens ceļu no jūras ostām līdz Lielupei. Kanāla izrakšana būtiski ietekmēja netālu esošā Kaņiera ezera ūdenslīmeni. Kanāls (Starpiņupīte) līdz 19. gs. stipri aizsērēja, jo tas sākotnējam mērķim vairs netika izmantots. Būtiskākās pārmaiņas šī vieta piedzīvoja 19./20. gs. mijā, kad Starpiņupīte padziļināta ar nolūku nolaist Kaņiera ezeru un palielinātu lauksaimniecībai izmantojamu zemju platības. Pirmās slūžas uz kanāla uzbūvētas 1965. gadā.

Liedags pie Lapmežciema nav īpaši plašs. Tā platums svārstās 10-20 metru robežās. Šeit pēdējo gadu laikā noris visai aktīva krastu erozija, kā rezultātā veidojas jauni krasta atsegumi. Liedagam raksturīgas dūņu, dažādu jūras zāļu masas sanesumu joslas.

SEZONAS UN VĒROŠANAS VIETAS. Lapmežciema jūrmalas putniem bagātākā vieta ir pie Starpiņupītes ietekas Rīgas jūras līcī un aptuveni 1 km garā posmā uz ZR no tās. Pavasara un rudens migrāciju laikā un rudenī šī ir lieliska vieta bridējputnu, kaiju un dažādu pīļu sugu vērošanas vieta. Pateicoties regulāri uzskalotajām dūņu joslām un smilšu sērēm, šeit ir liela sugu daudzveidība, kura netraucēti var rosīties sev tīkamā vidē. Pavasara migrācijas laikā putni šeit uzturas salīdzinoši neilgu laiku, tādēļ labākā sezona šīs vietas apmeklējumam ir vasaras otrā puse (jūlija beigas - augusts). Atpūtnieku šajā jūrmalas posmā izskalojumu dēļ parasti ir salīdzinoši maz, kas pozitīvi ietekmē caurceļojošo putnu uzturēšanās ilgumu šajā vietā. Savukārt Starpiņupīte ir ļoti interesanta vieta tieši ziemas periodā, jo starp slūžām un līdz ietekai jūrā parasti ir atrodams neaizsalis ūdens, tādējādi tā ir piemērota vieta ūdensputnu ziemošanai.

Novērotie putni:*

Dažādi putni pavasara mēnešos: mazais gulbis, Sāmsalas pīle, baltvēderis, pelēkā pīle, brūnkaklis, laucis, trulītis, smilšu tārtiņš, melnā puskuitala, sarkanā puskuitala, pelēkā cielava (2007), ģirlicis.

Ūdensputni un citi putni vasaras otrajā pusē - rudenī: Kanādas zoss (2008), melngalvas zoss, Sāmsalas pīle, krīklis, meža pīle, garknābja gaura, lielā gaura, jūras krauklis, zivju gārnis, mazais ķīris, lielais ķīris, kajaks, sudrabkaija, melnspārnu kaija, lielais zīriņš, cekulzīriņš, upes zīriņš, jūras zīriņš, mazais zīriņš, zivju dzenītis, ūdensstrazds.

Bridējputni vasaras otrajā pusē - rudenī: upes tārtiņš, smilšu tārtiņš, dzeltenais tārtiņš, jūras ķīvīte, lielais šņibītis, gaišais šņibītis, trulītis, Temminka šņibītis, līkšņibītis, parastais šņibītis, dūņšņibītis, gugatnis, melnā puskuitala, sarkanā puskuitala, lietuvainis, kuitala, tumšā tilbīte, pļavu tilbīte, lielā tilbīte, meža tilbīte, purva tilbīte, terekija (2007), upes tilbīte, akmeņtārtiņš un šaurknābja pūslītis. Piezīme. 2007. gada jūlijā (pavisam netālu no aprakstītās vietas) Ragaciema jūrmalā reģistrēta jauna putnu suga Latvijā - tuksneša tārtiņš Charadrius leschenaultii.

Dažādi putni ziemas mēnešos: pelēkā pīle (2007), krīklis, meža pīle, brūnkaklis, cekulpīle, kākaulis, tumšā pīle, gaigala, lielā gaura, melnkakla gārgale, lielais dumpis (2007), zivju gārnis, ūdensvistiņa (2007), laucis, kajaks, sudrabkaija, zivju dzenītis, ūdensstrazds, paceplītis, sarkanrīklīte (2003, 2007, 2008), melnais meža strazds, plukšķis (2003), ķivulis, dižknābis, sniedze.

*) Daļa no parastākajiem un visi retākie putni (iezīmēti sarkanā krāsā, t.sk. retie ziemotāji). Novērotāji: V.Ādamsons, E.Dzenis, K.Funts, G.Graubics, K.Kilups, M.Kilups, M.Krūze, A.Kuročkins, J.Ķuze, K.Lapiņš, A.Liepa, D.Liepa, I.Līdaka, R.Matrozis, I.Mārdega, K.Millers, V.Pranks, E.Račinskis, M.Riherts, V.Smislovs, M.Strazds, M.Tīrums, V.Vintulis (sugu uzskaitījums papildināts pēc www.putni.lv datu bāzes). Atsauce: Strazds M., Ķuze J. (red.) 2006. Ķemeru Nacionālā parka putni. Jumava, Rīga.

 

Labots 27 dec 2010