Kaņieris Kuiviži-Ainaži

Kolkasrags

Ievadlappuse
Teksts: Agris Celmiņš.
a.celmins@gmail.com
Kolkasrags.
Autora foto 19-Apr-2005.

NOKĻŪŠANA. Kolkasrags atrodas Talsu rajonā, Kurzemes pussalas pašā ziemeļu spicē. Attālums no Rīgas - 160 km. Satiksmes autobusi no Rīgas uz Kolku (Mazirbi) iet vairākas reizes dienā. [NB. Informācija par autobusu satiksmi iespējams jau ir novecojusi.]. Autobuss Rīga - Mazirbe atiet 7:15 un 17:10, bet Rīga - Kolka   - 13:10. Ceļā aptuveni 3 st. 30 min. Apakaļ tie paši autobusi no Kolkas iet 5:00, 12:45 un 17:20. Šie autobusi kursē katru dienu. Ir vēl daži citi autobusi caur Vandzeni un Dundagu. Braucot ar savu auto no Rīgas puses, jāizvēlas vienīgais ceļš, kas iet gar Rīgas jūras līča rietumu krastu caur Enguri (P128 un P131). Otrs ceļš uz Kolku ved no Ventspils puses (P124) un tas nav asfaltēts.

UZ VIETAS. Braucot ar satiksmes autobusu jāizkāpj Kolkas ciema pieturā. No šejienes līdz ragam paliek vēl aptuveni 2 km, kas jāveic kājām. Ja autobuss iet tālāk uz Mazirbi, var palūgt apstāties tuvāk ragam pie T-veida krustojuma, kas sazarojas uz Mazirbi pa kreisi un uz Kolkaragu pa labi. No šejienes līdz ragam atliek kādi 800 m. Ar savu auto ragam var piekļūt vēl tuvāk. Nogriežoties jau minētajā T-veida krustojumā, var aizbraukt līdz autostāvvietai, kas ir tikai kādus 350 m no raga. Tālāk braukt aizliegts un par stāvvietu jāmaksā. Nonākot ragā un izvēloties bāzēšanās vietu parasti nākas ievērot vēja virzienu. Ja vējš ir samērā lēns (kas gan nav tipiski Kolkaragam rudenī un ziemā), vietu var izvēlēties liedagā pie vecās Kolkas bākas drupām. Pie stipra rietumu vai ziemeļrietumu vēja vietu labāk izvēlēties aizvējā mežmalā. Lielāko daļu putnu parasti iespējams konstatēt no stacionāra punkta, bet lai pilnībā aptvertu visu notiekošo, ragā jāpavada vairākas stundas. Putni pārvietojas virs jūras, virs meža, pa raga priedītēm un retajiem krūmiem. Kaut kas vienmēr uzturas arī liedagā. Iespējams apsekot arī liedaga zonu abpus ragam, veicot apgaitu.

NAKŠŅOŠANA. Kolkā ir neliela viesnīca ar apmēram 20 divvietīgiem numuriem. Divvietīgs numurs maksā aptuveni Ls 20 ar brokastīm. Kvalitāte ir laba un nevar teikt, ka tas būtu pārmaksāts. Ja esat vienatnē, var mēģināt kaulēties par zemāku cenu, bet līdzšinējā pieredze liecina, ka personāls šo jautājumu nevar izlemt bez konsultēšanas ar īpašniekiem, un var nākties maksāt to pašu cenu, ko divatā. Viesnīcas tālrunis - 3247145. NB! 2005.g. pavasarī viesnīcai mainījās īpašnieks un augstāk minētā informācija var būt novecojusi.

Laba nakšņošanas vieta ir viesu māja "Ūši", kas atrodas Kolkas ciema ziemeļu galā tikai 1,5 km no raga. Interneta adrese - http://www.kolka.info.

SEZONAS UN PUTNI. Ļoti piemērots laiks putnu vērošanai Kolkasragā ir pavasaris - putni virzās uz ziemeļiem un sekojot krasta līnijai nonāk ragā kā slazdā, tāpēc novērojami lielā skaitā un daudzveidībā. Tas, pirmkārt, attiecas uz sauszemes putniem. Tomēr arī ūdensputniem - gārgalēm, pīlēm, kaijām un zīriņiem rags kalpo par sava veida robežu, gar kuru veidojas vairāk vai mazāk izteiktas migrantu straumes. Kā zināms, ne visas putnu sugas atlido vienlaicīgi. Pavasara migrācija dažām sugām sākas jau februāra beigās, bet citas turpina ceļot līdz pat maija beigām. Līdz ar to Kolkasraga pavasara sezona ir visai gara tikai mainoties sezonai mainās arī putnu sugu sastāvs. Labākais laiks ir viss aprīlis un maija sākums. Visu pavasarī novēroto putnu uzskaitījums būtu ļoti garš un apvertu gandrīz visas Latvijas putnu sugas. Zemāk uzskaitītas tikai retās sugas. Rudens - ne mazāk interesanta sezona par pavasari, tikai sugu sastāvs nedaudz atšķirīgs un putnu skaits mazāks. Rudenī mazāk plēsīgo putnu, toties vairāk bridējputnu. Ūdensputnu migrācija gar ragu arī rudenī var būt diezgan intensīva.

Reti putni pavasarī: Kanādas zoss (daudzkārt), Stellera pūkpīle (2006), dzeltenknābja gārgale (2006, 2007), sarkanā klija (daudzkārt), čūskērglis (1999, 2004, 2010), stepes lija (1999, 2001, 2003-2009, 2012-2014), vidējais ērglis (vairākkārt), pundurērglis (2013), stepes ērglis (2009),  kukaiņu piekūns (vairākkārt), avozeta (vairāki desmiti), jūras tārtiņš (2010), terekija (1993), melngalvas kaija (2003, 2004), lielā polārkaija (1958, 1982, 1995), baltvaigu zīriņš (2010), Urālpūce (2010, 2011, reti Latvijas rietumu daļā) bišu dzenis (2008, 2009, 2013, 2014), cekulainais cīrulis (vairākkārt), Daurijas bezdelīga (2012), sarkanrīkles čipste (1992, 2000, 2001, 2005), citroncielava (daudzkārt), pelēkā cielava (vairākkārt), rietumu lakstīgala (2013), tumšā čakstīte (2006), apkakles strazds (100+), klusais ķauķis (2014), sārtgalvītis (2009, 2011, 2012), sārtais strazds (2003), mazā stērste (2005).

Rudens mēnešos:* paugurknābja gulbis, mazais gulbis, sējas zoss, meža zoss, baltvaigu zoss, melngalvas zoss, Sāmsalas pīle, baltvēderis, prīkšķe, ķerra, parastā pūkpīle, krāšņā pūkpīle (1990), kākaulis, melnā pīle, tumšā pīle, gaigala, mazā gaura, garknābja gaura, lielā gaura, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale, cekuldūkuris, jūras krauklis, niedru lija, zvirbuļu vanags, kukaiņu piekūns, lielais piekūns, dzērve, jūras žagata, smilšu tārtiņš, jūras ķīvīte, lielais šņibītis, trulītis, līkšņibītis, jūras šņibītis (2007), parastais šņibītis, gugatnis, sarkanā puskuitala, lietuvainis, tumšā tilbīte, lielā tilbīte, purva tilbīte, upes tilbīte, akmeņtārtiņš, šaurknābja pūslītis, platknābja pūslītis (oktobris 2010), īsastes klijkaija, mazais ķīris, reņģu kaija, melnspārnu kaija, cekulzīriņš, jūras zīriņš, melnais zīriņš, tievknābja kaira, lielais alks, svilpējalks, lauku balodis, zivju dzenītis, pupuķis, bezdelīga, pļavu čipste, zīdaste, ūdensstrazds, zilrīklīte, dzeltensvītru ķauķītis (septembris 2012, 2013), Švarca ķauķītis (septembris 2013), tumšais ķauķītis (novembris 2013), pelēkā zīlīte, meža zīlīte, sīlis, dadzītis, baltsvītru krustknābis, egļu krustknābis, sniedze, Lapzemes stērste.

Ziemas mēnešos:* paugurknābja gulbis, ķerra, parastā pūkpīle, Stellera pūkpīle (2007), kākaulis, melnā pīle, tumšā pīle, gaigala, mazā gaura, garknābja gaura, lielā gaura, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale, polārā gārgale (2007), cekuldūkuris, jūras krauklis, jūras šņibītis (1992), kajaks, sudrabkaija, lielā polārkaija (2000), melnspārnu kaija, tievknābja kaira, lielais alks, sila cīrulis (reti ziemā), pļavu čipste (reti ziemā), čuņčiņš (ļoti reti ziemā), meža zīlīte, parastais ķeģis, svilpis, sniedze.

*) Daļa no parastākajiem un visi retākie putni (iezīmēti sarkanā krāsā). Novērotie putni pēc www.putni.lv datu bāzes. Novērotāji: V.Ādamsons, M.Bruun, P.Castle, C.Kehoe, A.Celmiņš, K.Funts, G.Grandāns, G.Graubics, D.J.Hunnybun, M.Jaunzemis, T.W.Johansen, J.Kazubiernis, A.Klepers, M.Koivula, A.Kuročkins, K.Lapiņš, E.Lediņš, R.Matrozis, K.Millers, T.Muukkonen, I.Oiguss, E.Pēterhofs, U.Piterāns, V.Roze, M.Strazds, M.Tīrums, M.Varesvuo, V.Vintulis, A.Zacmanis un D.B.Wooldridge. Karte: © Karšu izdevniecība Jāņa sēta.

PIEZĪMES. Gadās, ka laiku pa laikām kāda kompānija (ne reti ar suni) iztrauc liedagā esošos putnus. Biežāk tas notiek brīvdienās. Pavasarī Kolkasragā vienmēr ir vēsāks kā citur iekšzemē vai pat citur jūrmalā. Lietderīgi nodrošināties ar siltākām drēbēm un neaizmirst cimdus.

 

Labots 27 Jul 2014

Kolkasraga piekraste gar Rīga jūras līča malu. Fotografēts no paša raga 2005.g. 19. aprīlī. Foto: Agris Celmiņš.
bkm03

Sauszemes putni Kolkasragam pielido virs meža no dienvidiem un dienvidrietumiem, 2005.g. 19. aprīlis. Foto: Agris Celmiņš.
bkm04

Skats gar Rīga jūras līča malu 300 m uz dienvidiem no raga 2005.g. 19. aprīlī. Foto: Agris Celmiņš.
bkm05

Pašā ragā pie vecās Kolkas bākas drupām 2005.g. 19. aprīlī. Foto: Agris Celmiņš.
bkm06

Skats uz ziemeļiem caur vecās Kolkas bākas drupām 2005.g. 19. aprīlī. Foto: Agris Celmiņš.
bkm07

Kolkasraga tuvākā apkārtne virzienā uz dienvidrietumiem 2005.g. 19. aprīlī. Foto: Agris Celmiņš.
bkm08

Pieskalota smilšu sēre rietumu pusē no raga 2005.g. 19. aprīlī. Foto: Agris Celmiņš.