Dole-Dārziņi Īdeņa

Gaujas grīva

Ievadlappuse
Teksts: Kaspars Funts.
kasparsfunts@gmail.com
Gauja pie Carnikavas.
Autora foto.

NOKĻŪŠANA. Vēloties apmeklēt Gaujas grīvu (no Gaujas kreisā krasta puses, kas arī ir labākā vieta), jābrauc uz Carnikavu. Braucot ar sabiedrisko transportu, visērtāk Carnikavā nokļūt ar elektrisko vilcienu (kursēšanas intervāli no Rīgas un atpakaļ aptuveni pusstunda līdz stunda). Uz Carnikavu var aizbraukt pa diviem ceļiem: pa Tallinas šoseju (A1), aiz Ādažiem nogriežoties pa kreisi uz ceļa P1 (norāde ceļmalā uz Carnikavu), vai pa autoceļu P1 braucot (caur Kalngali). No Rīgas centra līdz Carnikavai aptuveni 30 km, brauciena ilguma ar automašīnu aptuveni 30 minūtes.

UZ VIETAS. Iebraucot Carnikavā, jānogriežas (kā ar automašīnu, tā kājām ejot) Jūras ielā (krustojums pie Carnikavas Tautas nama) un pa to jābrauc tiktāl, kamēr šķērso Vecgaujas vecupi pa tiltu. Pēc tam uzreiz jānogriežas uz ceļa, kas aizved pa labi. Pēc aptuveni 300 m (pie Carnikavas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām) krustojumā viens ceļš aiziet taisni, otrs lokā pa kreisi. Jānogriežas pa kresi un jābrauc (tālāk ceļš met pusloku pa labi) līdz brīdim, kamēr nonāk pie vasarnīcu kooperatīva „Cēlāji” (ceļš no Vecgaujas vecupes tilta līdz Cēlājiem – aptuveni 1,7 km). Tur var atstāt automašīnu un pa ceļu doties (orientējoši Z virzienā) kājām uz Gaujas grīvu (pa kreisi no ceļa – jūrmalas kāpu mežs, pa labi – Jūrasleju pļavu niedrājs). Līdz grīvai aptuveni 2 km. Šis ceļš vietām sadalās sānceļos, lai nokļūtu uz Gaujas grīvu, krustcelēs jāturas pa labi. Ceļš iziet pie jūras vietā, kur 2001. gada 1. novembra vētrā jūra izgāza mežu (tā paliekas redzamas joprojām). Tālāk līdz Gaujas grīvai var doties pa liedagu vai kāpām. No izgāztā meža līdz Gaujas grīvai aptuveni 0,5 km. Pie Gaujas grīvas starp jūru, Gauju, Jūrasleju niedrāju un jūrmalas mežiņu plešas gan augstāku, gan zemāku graudzālēm apaugušu kāpu klajums, no kurienes ērti pārlūkot apkārtni – gan jūru, gan Gaujas grīvu, gan liedagu. Gaujas grīvā gan kreisajā, gan labajā krastā, gan arī regulāri upes vidū ir izveidojušās lielākas vai mazākas (atkarībā no laika apstākļiem) smilšu sēres, kuras ērti pārskatīt no kāpām.

Variants - Apmeklējot Gaujas grīvu, no „Cēlājiem” var doties austrumu virzienā līdz Gaujai un pārlūkot Jūrasleju pļavas un niedrājus, Gaujas vecupes un upes krasta dumbrājus, kas putnu ziņā vairāk saistoši varētu būt vasaras sezonā.

SEZONAS UN PUTNI. Vislabāk Gaujas grīvu un apkaimi apmeklēt putnu migrācijas laikā pavasarī un rudenī. Ziemā šajā vietā var novērot interesantus ziemotājus, ziemā interesantākā vieta novērojumiem ir Gaujas posms aptuveni 1 km pirms līdz ietekami jūrā, pati grīva un jūra pretī upes ietekai. Ziemas sezonā der pārlūkot arī Gauju no grīvas augšup līdz pat Carnikavas dzelzceļa tiltam, protams, ja upe nav aizsalusi vai ja tajā ir lāsmeņi. Ja Gaujas grīvu apmeklē vasarā, tad der lielāku uzmanību pievērst Gaujas vecupēm kreisajā krastā, Jūrasleju pļavu niedrājam un mitrajām pļavām starp Jūras lejas niedrāju un Gauju. Jāpievērš uzmanība, vai Gaujā ir uzskalota kāda smilšu sēre pie krasta vai upē (sēres ļoti mainīgas). Ja sēres ir, tad uz tām attiecīgā sezonā bieži vien var novērot dažādu sugu bridējputnus un dažādas pīles.

Gaujas grīvā novērotie putni:*

Pavasara mēnešos: mazais gulbis, ziemeļu gulbis, sējas zoss, baltpieres zoss, meža zoss, Kanādas zoss, baltvaigu zoss, baltvēderis, garkaklis, prīkšķe, garknābja gaura, jūras ērglis, mazais ķīris, reņģu kaija, lielais zīriņš, cekulzīriņš, upes zīriņš, jūras zīriņš, mazais zīriņš, meža balodis, zivju dzenītis, dzeltenā cielava, akmeņčakstīte, sila strazds, kārklu ķauķis, upes ķauķis, Seivi ķauķis, bārdzīlīte, brūnā čakste, ziemas žubīte.

Bridējputni pavasara mēnešos: jūras žagata, upes tārtiņš, smilšu tārtiņš, dzeltenais tārtiņš, jūras ķīvīte, ķīvīte, gaišais šņibītis, trulītis, Temminka šņibītis, parastais šņibītis, gugatnis, mērkaziņa, sloka, tumšā tilbīte, pļavu tilbīte, meža tilbīte, upes tilbīte.

Vasaras mēnešos: prīkšķe, grieze, kajaks, cekulzīriņš, upes zīriņš, jūras zīriņš, mazais zīriņš, zivju dzenītis, stepes čipste, dzeltenā cielava, sila strazds, kārklu ķauķis, upes ķauķis, Seivi ķauķis, niedru strazds, vālodze, brūnā čakste, mazais svilpis.

Bridējputni vasaras mēnešos: jūras žagata, upes tārtiņš, smilšu tārtiņš, jūras ķīvīte, ķīvīte, trulītis, Temminka šņibītis, līkšņibītis, parastais šņibītis, gugatnis, mērkaziņa, pļavu tilbīte, meža tilbīte, upes tilbīte, akmeņtārtiņš.

Rudens mēnešos: mazais gulbis, ziemeļu gulbis, sējas zoss, baltpieres zoss, meža zoss, baltvēderis, prīkšķe, garknābja gaura, lielā gaura, jūras ērglis, purva piekūns, mazais ķīris, reņģu kaija, trīspirkstu kaija (pāris km SW no grīvas, 1994), upes zīriņš, lielais alks, meža balodis, akmeņčakstīte, sila strazds, bārdzīlīte, ziemas žubīte, sniedze.

Bridējputni rudens mēnešos: upes tārtiņš, smilšu tārtiņš, dzeltenais tārtiņš, jūras ķīvīte, ķīvīte, gaišais šņibītis, Temminka šņibītis, parastais šņibītis, gugatnis, sloka, pļavu tilbīte, lielā tilbīte, terekija (1999), upes tilbīte.

Ziemas mēnešos: meža pīle, cekulpīle, ķerra, kākaulis, mazā gaura, lielā gaura, brūnkakla gārgale, cekuldūkuris, jūras ērglis, lielais ķīris, kajaks, melnspārnu kaija, zivju dzenītis, baltā cielava (decembris), zīdaste, lielā čakste, parastais ķeģis, sniedze.

*) Daļa no parastākajiem un visi retākie putni (iezīmēti sarkanā krāsā). Novērotie putni pēc www.putni.lv datu bāzes. Novērotāji: A.Celmiņš, K.Funts, M.Kalniņš, A.Kuročkins, R.Matrozis, O.Miziņenko, A.Platais un V.Vintulis. Karte: © Karšu izdevniecība Jāņa sēta.

PIEZĪMES. Gaujas grīva atrodas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā "Piejūras dabas parks", dabas liegumā, kā arī ir Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgā vieta Latvijā "Selga uz rietumiem no Tūjas".

 

Labots 12 Jūn 2009

Gaujas grīva 2007.g. 14. oktobrī. Foto: Ruslans Matrozis.
bkm

Gaujas grīva 2004.g. 9. oktobrī. Foto: Kaspars Funts.
bkm03

Gaujas grīva 2004.g. 9. oktobrī. Foto: Kaspars Funts.
bkm04

Gaujas grīva 2004.g. 9. oktobrī. Foto: Kaspars Funts.
bkm05

Kaijas un zīriņi Gaujas grīvā 2008.g. 5. jūlijā. Foto: Oļegs Miziņenko.
bkm

Kaijas un zīriņi Gaujas grīvā 2008.g. 5. jūlijā. Foto: Oļegs Miziņenko.